Kas ir politiskā socializācija?

Runājot par tādu lietu kā politiskā socializācija definēšanu, sarežģīti skaidrojumi var būt efektīvāki nekā tikai daži vārdi. Tehniski saukts par politiskā procesa kulturizāciju, tas ir kaut kas patiešām plaši definēts. Tas ir saistīts ar to, kā civiliedzīvotāji interpretē politiskos simbolus, iniciatīvas un idejas. Šāda ideja var būt ļoti noderīga vēsturniekiem, antropologiem un ikvienam citam, kam ir noteikta interese par konkrētu cilvēku kopienu.

Politiskajā socializācijā politiskās idejas tiek izplatītas vispārējā sabiedrībā. Šajā procesā politiskā procesa formālie elementi tiek apvienoti ar pieaugušajiem indivīdiem normāliem sociālajiem procesiem. Rezultāts ir politiķu, partiju un politisko ideālu kolektīva interpretācija.

Savā būtībā politiskā socializācija ir tikai sava veida grupu domāšana. Lai iegūtu literāro skatījumu uz šo procesu, lai arī negatīvu, izlasiet Džordža Orvela grāmatu “1984”, kur politiskās socializācijas procesa elementi tiek parodēti kā intensīvs piemērs veiksmīgas politikas socializācijas spēkam. Grāmata parāda, kā šo procesu var efektīvi izmantot, lai uzraudzītu iedzīvotājus, lai īstenotu likumus un veicinātu konkrētus uzvedības veidus.

Šāda veida idejas piemērs amerikāņu kultūrā ir politkorektuma ideja. Šeit liela nozīme ir masu medijiem, kas politikas socializācijā ir ierasts. Kopīgs standarts nosaka, kā cilvēki lieto un interpretē valodu, kas saistīta ar personas rasi, ticību vai seksuālo orientāciju.

Politiskajai socializācijai var būt pozitīva vai negatīva loma sabiedrībā atkarībā no dažādiem faktoriem, kā arī no cilvēka viedokļa. No objektīva viedokļa var teikt, ka šī ideja spēlē pozitīvu lomu, ja tiek veicinātas cilvēktiesības, un negatīva loma, ja cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības ierobežo kolektīvais process. Sabiedriskā doma, politiskās socializācijas produkts, var būt sava veida lakmusa papīrs sabiedrībai, kad nepiederošie vēlas izprast valdošo noskaņojumu, kas būtiski ietekmē sabiedrības locekļu dzīvesveidu. Ieskats šajā procesā var būt noderīgs arī tad, ja vēsturnieki vēlas noskaidrot vēsturisko notikumu iemeslus, noteiktas sabiedrības likumus vai noteiktas valsts vai reģiona iedzīvotāju grupu uzvedību.