Politiskais klimats ir termins, kas raksturo emocionālo vidi, ko rada sabiedrības jūtas par dažādiem politiskiem jautājumiem. To parasti mēra un analizē sabiedriskās domas aptauju veicēji, kuri uzdod noteiktus jautājumus, lai iegūtu priekšstatu par cilvēku viedokļiem un to, cik lielu aizraušanos cilvēki izjūt par dažādām tēmām. Politiskais klimats var būtiski ietekmēt valsts amata kampaņu rezultātus, un dažreiz politiskā stratēģija tiek tieši pielāgota noteiktai politiskajai videi, lai izmantotu sabiedrības noskaņojumu un iegūtu konkrētu rezultātu. Šis termins bieži tiek lietots arī, lai apzīmētu ievēlēto pārstāvju uzvedību un veidu, kā viņi izturas viens pret otru, lai gan to var uzskatīt arī par sabiedrības noskaņojuma atspoguļojumu noteiktās vēlētāja daļās, jo daudzu pārstāvju uzvedība var būt tieši saistīta ar to jūtas, kas par viņiem balsoja.
Aptauju veicēji, analizējot politisko klimatu, aplūko daudz dažādus faktorus. Piemēram, viņi var jautāt cilvēkiem, vai viņi jūt, ka viņu situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies kopš pēdējām lielajām vēlēšanām, un viņi var jautāt cilvēkiem, cik pārliecināti viņi jūtas par nākotni. Papildus šādiem vispārīgiem jautājumiem par noskaņojumu parasti tiek veiktas arī aptaujas, kurās tiek aplūkots dažādu partiju, kandidātu un politisko viedokļu sabiedrības apstiprinājums. Raugoties uz visām šīm lietām aktuālo notikumu kontekstā, aptauju veicējiem ir iespējams vispārēji nojaust vēlētāju noskaņojumu, un šis noskaņojums nereti tieši ietekmē politiķu uzvedību. Piemēram, ja politiskā vide sabiedrībā ir ārkārtīgi nepastāvīga, politiķi var būt mazāk gatavi vienam ar otru kompromisiem, izraisot ļoti strīdīgu pārvaldes vidi.
Politiskais klimats valstī var mainīties dažādu iemeslu dēļ, noskaņojumam dažkārt ilgstoši paliekot stabilam, pirms pēkšņi kļūstot ļoti nestabilam. Daudzos gadījumos izmaiņas sabiedrības noskaņojumā var būt tieši saistītas ar praktiskiem jautājumiem. Piemēram, ja ekonomika kļūst sarežģīta un situācija netiek pietiekami ātri atrisināta, sabiedrība var kļūt neapmierināta ar uzlabojumu trūkumu, izraisot dusmīgu politisko vidi. No otras puses, gari labklājības posmi var izraisīt vispārēju sabiedrības nomierināšanu, un dažreiz šādās situācijās tikai cilvēki ar spēcīgiem aktīvistu uzskatiem izrāda lielu aizrautību dažādos jautājumos.
Daudzos gadījumos politiskais klimats var būt galvenais vēlēšanu iznākuma noteicošais faktors. Ja liela daļa sabiedrības ļoti aizraujas ar kādu konkrētu jautājumu, politiķi, kuri atbalsta šo viedokli, var iegūt lielāku vēlētāju aktivitāti, pat ja viņu kopējais viedoklis ne vienmēr ir pārliecinoši populārs. Tāpat arī politiķus, kuri atrodas nepareizā sabiedrības kaislīgāko uzskatu virzienā, var ļoti ātri tikt uz augšu un atstādināt no amata. Daudzos gadījumos politiķi, veidojot kampaņas stratēģiju, var ļoti rūpīgi analizēt politisko noskaņojumu, lai izveidotu plānu, kas akcentē pareizos jautājumus, nostādot tos stingrā pozīcijā attiecībā pret sabiedrības noskaņojumu.