Kas ir prerenālā azotēmija?

Līdztekus aknām nierēm ir liela nozīme asiņu filtrēšanā un potenciāli kaitīgo vielu izvadīšanā. Ja asins plūsma nierēs ir samazināta, tiek traucēta arī nieru spēja filtrēt asinis. Atkritumi un toksīni, kas parasti tiktu izvadīti, paliek asinīs, un urīna izdalīšanās ir ievērojami samazināta, izraisot patoloģisku šķidruma aizturi. Ja urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs ir neparasti augsts, piemēram, prerenālās azotēmijas gadījumā, šīs toksiskās vielas var pasliktināt orgānu darbību un bojāt audus.

Bieži azotēmijas simptomi ir samazināta modrība, apjukums, nogurums un slāpes. Cilvēkiem ar šo stāvokli, visticamāk, ir arī samazināta urīna izdalīšanās, sausa mute, bāla āda, šķidruma aiztures izraisīts pietūkums, pastiprināta urinēšana naktī un ātrs pulss. Citi iespējamie simptomi ir sāpes vēderā, zems asinsspiediens, sausas gļotādas un samazināta ādas elastība.

Šo stāvokli parasti diagnosticē, pamatojoties uz kreatinīna un urīnvielas asins analīzēm, kā arī testiem, lai pārbaudītu kreatinīna un nātrija līmeni urīnā. Turklāt var tikt veikti nieru darbības testi un asins osmalitātes testi. Asins osmalitātes tests pārbauda visu daļiņu koncentrāciju asinīs un tiek veikts, lai novērtētu organisma šķidruma līdzsvaru, ko ietekmē hidratācijas līmenis un nieru darbība.

Galvenais prerenālās azotēmijas ārstēšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk novērst nelīdzsvarotības cēloni, lai novērstu pastāvīgus nieru bojājumus. Ārstēšana bieži ietver vienu vai vairākas dialīzes sesijas, lai samazinātu toksīnu slodzi asinīs. Ja stāvokļa cēlonis ir asins vai šķidruma zudums, ārstēšana var ietvert asiņu vai asins produktu pārliešanu vai citu intravenozu šķidrumu ievadīšanu, lai atjaunotu asins tilpumu un uzlabotu slāpekļa atkritumu līdzsvaru asinīs.

Ja azotēmijas cēloni var ātri un veiksmīgi ārstēt, stāvokli var mainīt un novērst pastāvīgus nieru bojājumus. Tomēr, lai ārstēšana būtu veiksmīga, tā parasti jāievada 24 stundu laikā pēc pirmajām azotēmijas pazīmēm. Prerenālo azotēmiju var sarežģīt akūta nieru mazspēja vai akūta tubulārā nekroze. Šis pēdējais stāvoklis rodas, kad nieru audi sāk atmirt, tāpēc tas ir saistīts ar pastāvīgiem un neatgriezeniskiem nieru bojājumiem.