Kas ir privātais cietums?

Vēsturiski privātie cietumi visplašāk izveidojušies ASV, Lielbritānijā un Austrālijā, kad valstis saskārās ar strauju ieslodzīto skaita pieaugumu un vēlējās ātri palielināt vietu skaitu bez lieliem budžeta ieguldījumiem. Līgumi var būt dažādi: uzņēmums tikai uzceļ un apsaimnieko ēku, bet apsardzi nodrošina valsts, vai arī uzņēmums pārņem gandrīz visu, ieskaitot personālu, ēdināšanu, medicīnisko palīdzību un resocializācijas programmas.

Atbalstītāji norāda uz ātrāku būvniecību, zemākām izmaksām un iespēju līgumā noteikt izmērāmus kvalitātes rādītājus, par kuru nesasniegšanu uzņēmumam draud līgumsods. Kritiķi savukārt uzsver interešu konfliktu: uzņēmuma ienākumi ir atkarīgi no ieslodzīto skaita, tāpēc rodas ekonomisks stimuls, kas ir pretrunā ar krimināltiesību politikas mērķi ieslodzīto skaitu samazināt. Pētījumu rezultāti par izmaksu ietaupījumu ir pretrunīgi, un vairākās valstīs konstatēta zemāka personāla kvalifikācija un lielāka kadru mainība privāti apsaimniekotās iestādēs.

Juridiski būtisks ir jautājums par valsts atbildību. Brīvības atņemšana ir valsts varas piespiedu funkcija, un cilvēktiesību pārkāpuma gadījumā atbildība Eiropas Cilvēktiesību tiesā jebkurā gadījumā paliek valstij, pat ja iestādi faktiski vada privāts uzņēmums. Tāpēc valstis, kas šo modeli izmanto, parasti patur savā ziņā disciplinārsodu piemērošanu, pirmstermiņa atbrīvošanas jautājumus un uzraudzību.

Latvijā šī diskusija norisinās citā gultnē. Galvenās problēmas ir novecojusi infrastruktūra, personāla trūkums un resocializācijas programmu pieejamība, un risinājumus meklē valsts investīciju un ieslodzīto skaita samazināšanas ceļā, nevis privatizējot cietumus. Atsevišķus pakalpojumus, piemēram, ēdināšanu, būvdarbus vai ražošanu ieslodzījuma vietā, gan var sniegt privāti uzņēmumi, taču tas nepadara cietumu par privātu, jo apsardzi, režīmu un uzraudzību veic amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Ja rodas jautājums par konkrētu ieslodzīto vai konkrētu iestādi Latvijā, adresāts ir skaidrs. Par ieslodzījuma vietas ikdienas darbību, pārvietošanu un sadzīves apstākļiem lemj Ieslodzījuma vietu pārvalde. Par soda izpildes tiesisko regulējumu atbild Tieslietu ministrija. Sūdzību par amatpersonas rīcību vispirms iesniedz iestādes priekšniekam, pēc tam pārvaldei, un, ja atbilde neapmierina, var vērsties pie tiesībsarga vai tiesā. Anonīmi interneta ziņojumi par „privātiem cietumiem Latvijā" parasti ir vai nu tulkojums no ārvalstu ziņām, vai sajaukums ar ārpakalpojumu iepirkumiem.