Radzenes deģenerācija ir radzenes pakāpeniska sadalīšanās, dzidrs kupols acs priekšpusē, kas aptver varavīksneni un acu zīlīti. Radzene kopā ar acs lēcu ir atbildīga arī par gaismas laušanu, tāpēc radzenes deģenerācija izraisa pakāpenisku redzes zudumu. Lai gan vairums radzenes deģenerācijas veidu ir iedzimti, dažus izraisa traumas vai traumas, infekcija, A vitamīna deficīts vai citi vides faktori.
Divi no visbiežāk sastopamajiem iedzimtajiem traucējumiem, kas izraisa radzenes deģenerāciju, ir keratokonuss un Fuksa endotēlija distrofija. Keratokonusa gadījumā radzene kļūst plānāka un kļūst koniska, izraisot neskaidru vai dubulto redzi, sliktu redzi naktī, jutību pret gaismu un dažreiz niezi. Keratokonuss parādās bērnībā vai jaunā pieaugušā vecumā, un tas ir biežāk sastopams cilvēkiem ar Dauna sindromu, taču tā ģenētiskais mehānisms nav pilnībā izprotams. Atkarībā no stāvokļa smaguma to ārstē ar terapeitiskām kontaktlēcām vai operāciju.
Fuksa endotēlija distrofija izpaužas kā radzenes pietūkuma pūslīši vai tūska, izraisot neskaidru redzi, īpaši no rītiem, un sāpes. Tas ir biežāk sastopams sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem, un to var izraisīt ķirurģiskas komplikācijas. Fuksa endotēlija distrofiju ārstē arī ar terapeitiskām kontaktlēcām vai operāciju, visbiežāk ar radzenes transplantāciju. Radzenes tūsku var izraisīt arī tādi vides faktori kā trauma, vīrusu infekcija, glaukoma vai redzes nerva bojājumi, kā arī slikti pieguļošas vai pārāk ilgi nēsātas kontaktlēcas. To bieži ārstē ar medikamentiem vai izmaiņām kontaktlēcu receptē, bet progresējošos gadījumos var būt nepieciešama operācija.
Radzenes čūlas ir vēl viens iespējamais radzenes deģenerācijas cēlonis. Tos var izraisīt baktēriju, sēnīšu vai vīrusu infekcija vai radzenes ievainojums. Stafilokoku un streptokoku baktērijas, herpes simplex vīruss un rauga infekcija ir visizplatītākie radzenes čūlu cēloņi. Radzenes čūlas izraisa gan redzes traucējumus, gan intensīvas sāpes. Ja tās neārstē, tās var izraisīt rētas un galu galā aklumu.
Radzenes čūlu ārstēšana bieži ir atkarīga no cēloņa, un tā var ietvert antibiotikas, pretvīrusu zāles vai steroīdus. Dažos gadījumos zāles nav nepieciešamas, un čūla sadzīst pati. Sāpju mazināšanai var lietot anestēzijas acu pilienus, un aci var pārsiet, lai tā varētu dziedēt.