Attiecībā uz auditu raksturīgais risks ir risks, ka kāda uzņēmuma grāmatvedības procesa daļa būs kļūdaina vai nepareiza. Šis risks ir nošķirts no kontroles riska, ko ietekmē uzņēmuma grāmatvedības procesa sekundārās kontroles. Iedzimtais risks var rasties tādu cilvēcisku faktoru dēļ kā darbinieku iespējama nepareiza rīcība vai netīšas kļūdas, kas pieļautas grāmatvedības praksē. Šādu risku ņem vērā arī attiecīgā uzņēmuma būtība un novērtējamo kontu veidi.
Revidenti, kas ir atbildīgi par uzņēmuma finanšu prakses novērtējumu, ir nobažījušies par kļūdu iespējamību grāmatvedības pasākumos. Šīs kļūdas acīmredzami var ļoti kaitēt uzņēmuma vispārējam stāvoklim. Uzņēmumu var finansiāli ietekmēt jebkādi nodokļu sodi, un to var ietekmēt klientu un investoru nepatiesas grāmatvedības neuzticēšanās. Šo iemeslu dēļ revidenti audita procesa sākumā novērtē raksturīgo risku, kas saistīts ar uzņēmuma finanšu praksi.
Raksturīgais risks ir tāda veida risks, no kura nav iespējams izvairīties nevienam lielam biznesam. Revidenti parasti veic konservatīvu šāda riska novērtējumu, jo nav iespējams precīzi paredzēt, cik liels risks pastāv. Turpretim kontroles risku var droši novērtēt revidents. Ideālā gadījumā uzņēmums var samazināt kopējo risku praktiski uz neko, iekļaujot visu grāmatvedības prakšu iekšējo kontroli. Ja šīs kontroles nebūtu, kontroles risks tiktu noteikts 100 procentu apmērā, lai gan nav reāli domāt, ka visa finanšu prakse būtu kļūdaina.
Raksturīgā riska noteikšana auditoriem bieži ir subjektīvs process, jo tas bieži ir atkarīgs no uzņēmumā par finansēm atbildīgo darbinieku uzticamības. Revidentam ir jāizvērtē, vai šiem darbiniekiem var uzticēties pienācīgu finanšu pārskatu sniegšanai. To uzticamību var apdraudēt laika ierobežojumi, augstākās vadības spiediens nodrošināt pozitīvus rezultātus vai pat vienkārša neveiklība.
Ar uzņēmuma grāmatvedību saistītā raksturīgā riska apjoms ir atkarīgs arī no tā, kāda veida bizness tas ir un kā tiek novērtēta tā bagātība. Piemēram, ja uzņēmuma bagātības lielākā daļa ir skaidrā naudā, to būtu grūti maldināt, un risks būtu salīdzinoši zems. No otras puses, uzņēmums, kura bagātība ir atkarīga no neprecīziem turējumiem, piemēram, debitoru parādiem vai akciju novērtējumiem, visticamāk, sagrozīs šādu bagātību.