Kas ir rakstveida apliecinājums un kad tas vajadzīgs?
Īsā atbilde
Rakstveida apliecinājums ir parakstīts dokuments, kurā persona ar savu atbildību apstiprina noteiktu faktu patiesumu iestādei vai tiesai. Latvijā to visbiežāk iesniedz zvērināta notāra apliecinātā veidā vai kā ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu.
Apliecinājuma jēga ir pārlikt atbildību par ziņu patiesumu uz to personu, kas tās sniedz. Dokumentā parasti norāda iesniedzēja datus, skaidri formulētu apgalvojumu, datumu un parakstu, kā arī bieži atzīmi par to, ka persona ir informēta par atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu. Tieši šī atzīme padara dokumentu par kaut ko vairāk nekā parastu vēstuli.
Latvijā apliecinājumu var nākties iesniegt ļoti dažādās situācijās: mantojuma lietā pie zvērināta notāra, iesniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kārtojot dokumentus Uzņēmumu reģistrā, pierādot dzīvesvietu, apliecinot ģimenes stāvokli ārvalsts iestādei vai pilnvarojot citu personu rīkoties savā vārdā. Prasības ir atkarīgas no adresāta: dažviet pietiek ar pašrocīgu parakstu, citur nepieciešams notāra apliecinājums par paraksta īstumu vai pat notariāls akts.
Tekstu ir vērts rakstīt pēc vienas un tās pašas struktūras. Vispirms nosaukums un adresāts, tad ziņas par sevi, tostarp personas kods vai dzimšanas datums, pēc tam numurēti apgalvojumi, katrs par vienu faktu un pēc iespējas konkrētāks, tad atsauce uz pievienotajiem pierādījumiem, un beigās datums, vieta un paraksts. Numurēti apgalvojumi nav estētikas jautājums: ja iestāde vai tiesa apstrīd vienu punktu, pārējie paliek spēkā, un uz tiem var atsaukties pēc numura.
Elektroniskajā vidē līdzvērtīgu spēku dod drošs elektroniskais paraksts ar laika zīmogu, ko Latvijā nodrošina, piemēram, eParaksts. Ar to parakstīts dokuments ir pielīdzināms pašrocīgi parakstītam, un iestādes to pieņem bez papildu apliecinājuma, ja vien likums konkrētajam darījumam neprasa notariālu formu. Ievērojiet, ka parakstīt vajag pašu galīgo dokumentu: ja pēc parakstīšanas failu atver un saglabā no jauna, paraksts kļūst nederīgs.
Ja dokuments paredzēts ārvalstij, ar parakstu vien nepietiek: parasti nepieciešama legalizācija vai apostille, ko Latvijā izsniedz zvērināti notāri, un bieži arī tulkojums ar tulkojuma pareizības apliecinājumu. Eiropas Savienībā vairākiem publiskiem dokumentiem apostille ir atcelta un aizstāta ar daudzvalodu standarta veidlapu, tādēļ prasības jāprecizē tieši tajā iestādē, kurai dokuments iesniedzams. Precizēt ir lētāk nekā otrreiz maksāt par apliecinājumu un tulkojumu.
Atbildība par nepatiesām ziņām
Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana apliecinājumā var radīt nopietnas sekas: administratīvu sodu, dokumenta atzīšanu par spēkā neesošu, piešķirtā pabalsta vai atvieglojuma atprasīšanu, bet tiesas procesā arī kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību vai dokumentu viltošanu.
Tāpēc apliecinājumā nedrīkst rakstīt pieņēmumus vai citu personu pārstāstus kā savus faktus. Ja kaut kas nav precīzi zināms, tas arī jānorāda kā aptuvens vai nezināms. Formulējums „cik man zināms“ vai „pēc manā rīcībā esošajiem dokumentiem“ ir pilnīgi pieļaujams un daudz drošāks par pārliecinātu, bet nepārbaudītu apgalvojumu.
Ar ko to nedrīkst jaukt
Apliecinājums nav liecība tiesas sēdē: liecību sniedz mutvārdos, tiesnesim klātesot, un liecinieku par kriminālatbildību brīdina atsevišķi. Rakstveida apliecinājums parasti kalpo kā rakstveida pierādījums, kura ticamību tiesa vērtē kopā ar citiem pierādījumiem.
Tāpat tas nav notariāls akts. Notārs, apliecinot parakstu, apliecina, ka dokumentu parakstījusi konkrēta persona, bet neapliecina, ka tajā rakstītais ir patiess.
Apliecinājums nav arī pilnvara. Pilnvarā jūs dodat citam tiesības rīkoties jūsu vārdā, bet apliecinājumā tikai apstiprināt faktu. Ja vajadzīgas abas lietas, sagatavo divus atsevišķus dokumentus.
Kad iet pie notāra un kad pietiek ar sevi
Ar parastu parakstu parasti pietiek iesniegumos savai iestādei, darba devējam vai apdrošinātājam, ja tie paši nav prasījuši ko vairāk.
Pie zvērināta notāra jādodas tad, ja dokuments skar nekustamo īpašumu, mantojumu, laulāto mantiskās attiecības, kapitāla daļu atsavināšanu vai to prasa ārvalsts iestāde. Notāram ir arī pienākums izskaidrot dokumenta sekas, un šī saruna nereti novērš kļūdu, kas vēlāk maksātu daudzkārt dārgāk.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir imigrācijas apliecinājums?Imigrācijas apliecinājums ir trešās personas rakstisks paziņojums, kas apliecina faktus par tādas personas statusu, kur…
- Kā atbildēt uz pavēsti?Kad sūdzība tiek iesniegta tiesā, kas ierosina prāvu, kopā ar sūdzību parasti tiek iesniegta pavēste. Pavēstes mērķis i…
- Kā atrast juristu ilgtermiņa aprūpes jautājumosLatvijā ilgtermiņa aprūpes jautājumus nekārto ar ASV Medicaid juristu palīdzību, jo pakalpojumus piešķir pašvaldības so…
- Kā es varu dzēst noziegumu?Noziedzīga nodarījuma dzēšana nozīmē tā noņemšanu no jūsu sodāmības reģistra. Ja jums ir dzēsts noziedzīgs nodarījums, …
- Kā es varu izpētīt diskriminācijas tiesu praksi?Diskriminācijas tiesu prakses izpēti var veikt, izmantojot juridiskas atsauces grāmatas, ko sauc par apkopojumiem. Ties…
- Kā es varu izvairīties no algas atņemšanas?Algas arests ir atvieglojuma veids, kas tiek piedāvāts kreditoriem, kuri vēlas piedzīt naudu no tiem, kas viņiem ir par…
- Kā es varu kļūt par likumīgo aizbildni?Likumiskais aizbildnis ir persona, kas uzņemas juridisku atbildību par citu personu. Tas var ietvert juridisku, finansi…
- Kā es varu palīdzēt vardarbības ģimenē upurim?Ja zināt, ka kāds ir vardarbības ģimenē upuris, jums rūpīgi jāapsver, kā viņai vai viņam palīdzēt, nepasliktinot situāc…