Kas ir Ramadāns?

Ramadāns sākas ar jaunā mēness novērošanu un beidzas, kad uzlec nākamā jaunā mēness pirmais pusmēness, paziņojot par jauna mēneša, ko sauc par Šovu, sākumu. Pirmo Šovalas dienu atzīmē priecīgi svētki, ko sauc par Eid ul-Fitr, kas nozīmē “Ātrā bremzēšanas festivāls”. Šis festivāls sākas ar īpašām draudzes lūgšanām mošejās vai islāma centros, kam seko sirsnīgi svētki un socializēšanās.

Ir dažas svarīgas lietas, ko musulmaņi ievēro Ramadāna laikā:

1. Gavēnis. Mēneša laikā atturēšanās no ēdiena, dzēriena un dzimumakta ir tik izplatīta, ka cilvēki bieži pārprot Ramadānu kā gavēni. Patiesībā arābu vārds, kas apzīmē gavēni, ir sawm. Gavēnis sākas ar suhoor, kas ir viegla maltīte vai uzkoda rītausmā, un beidzas ar iftar jeb gavēni, kas ir pilnvērtīga maltīte tūlīt pēc saulrieta.

Gavēnis ir divpusējs, ietverot islāma fiziskos un garīgos aspektus. Fiziski musulmaņi no saullēkta līdz saulrietam atturas no ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas vai jebkāda veida seksuāla kontakta. Garīgā ziņā musulmaņi atturas no negatīviem ieradumiem, piemēram, tenkošanas, lamāšanās, melošanas un citu sliktās mutes. Turklāt musulmaņi izvairās no neķītriem skatiem un skaņām.

Gavēnis novērš pasaulīgo prieku novēršanu un ļauj musulmaņiem koncentrēties uz iekšējām pārdomām un paaugstinātu domu un darbību tīrību. Ramadāns ir mēnesis, kad lūgties, veikt labus darbus un pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem. Tas ir arī laiks atcerēties nabagos un to, kā viņi cieš, lai saņemtu kaut vienu maltīti dienā. Faktiski Ramadāna beigās musulmaņi tiek mudināti dot fitru, pietiekamu daudzumu labdarības, lai pabarotu vienu cilvēku dienā.

Musulmaņiem, kuriem gavēšana ir problēma, nav pienākuma pildīt viena mēneša gavēni Ramadāna laikā. Veci cilvēki, ļoti mazi bērni un slimi cilvēki ir atbrīvoti no badošanās. Tiem, kuriem ir īslaicīgs stāvoklis, kas neļauj gavēt, pēc Ramadāna ir jākompensē visas nokavētās dienas. Ja viņu stāvoklis ir pastāvīgs vai ilgst ilgu laiku, viņi var sniegt labdarību, lai pabarotu trūcīgo personu par katru nokavēto dienu.

2. Laylat al-Qadr. Pazīstama arī kā (gribas) likteņa nakts, šī ir vissvētākā nakts Ramadāna laikā. Tā ir nakts, kad Dievs caur eņģeli Gabrielu pravietim Muhamedam pirmo reizi atklāja Svēto Korānu. Lai gan precīza nakts joprojām ir noslēpums, tiek uzskatīts, ka tā ir viena no pēdējām desmit Ramadāna naktīm, īpaši nepāra naktīm no 21. līdz 29. datumam.

Musulmaņi tiek mudināti meklēt šo nakti ar dedzīgu lūgšanu. Svētais Korāns paredz, ka lūgšanas šajā vienā naktī ir labākas nekā tūkstoš mēnešu lūgšanas. Šīs nakts meklētāji tiks daudzpusīgi svētīti, līdz ar to visi viņu grēki tiks izdzēsti tā, it kā viņi būtu atdzimuši.

3. Tarawih lūgšanas. Šīs izvēles lūgšanas, kas sastāv no astoņām līdz divdesmit raka’ah, islāma lūgšanu vienībām, tiek veiktas katru vakaru Ramadāna laikā. Tarawih lūgšanas var veikt kopā mošejā vai individuāli mājās. Mošejā par šīm lūgšanām tiek skaitīts viss Svētais Korāns. Svētās grāmatas 114 nodaļas ir ērti sadalītas 30 vienādās daļās, pa vienai katrai Ramadānas naktij.

Ramadāns ir iespēja musulmaņiem attīstīt paaugstinātu izpratni par Visvareno Dievu. Tas ir garīgās attīrīšanās un pagātnes darbību pārdomu mēnesis un laiks musulmaņiem domāt par savu reliģisko nākotni. Šajā laikā musulmaņi apvienojas ar vienu mērķi: kalpot Dievam saskaņā ar Viņa norādījumiem un Viņa sūtņu praksi.