TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir reģionālā banka?

Īsā atbilde

Par reģionālo banku parasti sauc kredītiestādi, kuras darbība koncentrēta noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un kuras klienti galvenokārt ir vietējie iedzīvotāji un mazie vai vidējie uzņēmumi. Latvijā un Eiropas Savienībā tas nav juridisks termins: licences nosacījumi ir vienādi visām bankām neatkarīgi no darbības apjoma.

Eiropas Savienībā darbojas vienotas licences princips: banka, kas saņēmusi licenci vienā dalībvalstī, var sniegt pakalpojumus arī citās dalībvalstīs, atverot filiāli vai strādājot pārrobežu režīmā. Tieši tāpēc Latvijas tirgū blakus vietējām bankām darbojas Ziemeļvalstu grupu bankas un citu valstu iestādes. Uzraudzību Latvijā veic Latvijas Banka, kas pārņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas, savukārt nozīmīgākās eirozonas bankas tieši uzrauga Eiropas Centrālā banka vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.

Reģionālas bankas priekšrocība parasti ir tuvība klientam: labāka vietējā tirgus pārzināšana, ātrāki lēmumi par kredītu maziem uzņēmumiem un klātienes apkalpošana tur, kur lielās iestādes filiāles slēdz. Trūkums ir koncentrācijas risks. Ja vietējā ekonomika balstās vienā nozarē un tai iet slikti, vienlaikus pasliktinās gan noguldījumu bāze, gan kredītu kvalitāte. Lielākai bankai šāds trieciens izklīst plašākā portfelī. Noguldītājam būtiskākais jautājums nav bankas izmērs, bet garantiju segums. Eiropas Savienībā noguldījumi ir garantēti līdz simts tūkstošiem eiro vienam noguldītājam vienā kredītiestādē, un atsevišķos gadījumos, piemēram, pēc mājokļa pārdošanas, uz ierobežotu laiku var būt paaugstināts segums. Svarīgi saprast, kura valsts garantiju sistēma attiecas uz konkrēto iestādi: citas valsts bankas filiāles gadījumā tā parasti ir bankas mītnes valsts sistēma, nevis Latvijas.

No šejienes izriet praktisks secinājums lielākiem uzkrājumiem. Ja summa pārsniedz garantēto segumu, to ir loģiski sadalīt starp vairākām savstarpēji nesaistītām iestādēm, ņemot vērā, ka segums attiecas uz vienu noguldītāju vienā kredītiestādē, nevis uz katru kontu atsevišķi. Vienas grupas dažādi zīmoli var būt viena iestāde, tāpēc pirms sadalīšanas ir vērts pārbaudīt, vai runa tiešām ir par divām atsevišķām kredītiestādēm.

Reģionālo banku mēdz jaukt ar citām iestādēm. Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva, biedru veidota finanšu institūcija ar ierobežotu darbības loku, un tā nav banka. Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes sniedz maksājumu pakalpojumus, bet nepieņem noguldījumus, un tām noguldījumu garantijas neattiecas. Pirms konta atvēršanas vienmēr ir vērts pārbaudīt iestādes statusu Latvijas Bankas uzturētajos licencēto iestāžu sarakstos.

Biežākā kļūda ir izvēlēties iestādi tikai pēc reklamētās noguldījuma likmes. Augstāka likme parasti nozīmē, ka iestādei nauda ir vajadzīgāka, un salīdzināt vajag arī konta uzturēšanas maksas, pārskaitījumu izmaksas, pirmstermiņa izņemšanas nosacījumus un to, vai piedāvājums vispār ir noguldījums, nevis ieguldījumu produkts bez garantijas. Ja piedāvājums nāk no iestādes, kuras nav uzraudzītāja sarakstos, tas nav konkurences priekšrocība, bet brīdinājuma zīme.

Uzņēmējam reģionālas iestādes izvēle nozīmē vēl vienu praktisku apsvērumu. Mazākā iestādē kredīta lēmums bieži tiek pieņemts uz vietas un sarunas partneris ir sasniedzams, taču kredīta limits vienam klientam ir mazāks un ārvalstu maksājumu klāsts šaurāks. Loģisks risinājums daudziem uzņēmumiem ir divas iestādes: viena ikdienas norēķiniem un otra finansējumam, lai darbība neapstātos, ja vienā iestādē rodas tehniskas vai uzraudzības problēmas.

Ko pārbaudīt, izvēloties banku

Praktiski jāizvērtē pakalpojumu klāsts un cenrādis, filiāļu un bankomātu pieejamība, internetbankas un mobilās lietotnes ērtums, kā arī tas, vai iestāde piedāvā vajadzīgos produktus, piemēram, hipotekāro kredītu vai uzņēmuma kontu ar ārvalstu maksājumiem.

Tāpat noder ieskats bankas gada pārskatā un publiskotajos rādītājos par kapitāla pietiekamību. Uzņēmumam papildus ir svarīgi noskaidrot, cik ilgi ilgst konta atvēršana un kādus dokumentus prasa klienta izpētes procesā, jo tieši tas biežāk aizkavē darbības sākumu.

Ko darīt, ja radušās domstarpības ar banku

Vispirms sūdzība jāiesniedz pašai bankai rakstiski, jo iestādei ir noteikta iekšējā sūdzību izskatīšanas kārtība un atbildes termiņš. Atbilde jāsaglabā, jo bez tās tālākie soļi parasti nav iespējami.

Ja atbilde neapmierina, patērētājs var vērsties pie finanšu nozares ombuda vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra, bet par uzraudzības jautājumiem informē Latvijas Banka. Šī informācija ir vispārīga un nav ieteikums izvēlēties konkrētu iestādi.

Avoti