Finanšu jomā regulējama piesaiste ir politika, kas ļauj vienai valstij vai reģionam fiksēt vai piesaistīt savu valūtu citas valsts vai reģiona valūtai. Attiecīgā valūta parasti ir piesaistīta spēcīgākai valūtai un parasti ietver naudu no Eiropas vai Amerikas. Regulējamā piesaiste parasti tiek mainīta katru gadu, ja ne vairākas reizes gadā, ļaujot abām valūtām tuvoties stipruma ziņā. Ja korekcija kļūst pārāk liela pārmērīgas izaugsmes vai izaugsmes trūkuma dēļ vienā pusē, tad valsts vai reģiona bankai ir jālabo piesaiste. Galvenais iemesls valūtas piesaistīšanai ir atvieglot viena apgabala eksportu uz citu.
Ja ir iestatīta regulējama piesaiste, tā ļoti reti tiek iestatīta uz vājāku valūtu, jo tas tikai palīdzētu samazināt piesaistes apgabala valūtu. Tā vietā piesaistītajai zonai parasti ir spēcīgāka valūta, un tā parasti ir no Eiropas vai Amerikas. Viens no iemesliem ir tas, ka šīs parasti ir divas spēcīgākās valūtas pasaulē. Vēl viens iemesls ir tas, ka šīs teritorijas mēdz eksportēt un importēt viena otrai.
Lai palīdzētu pārvarēt plaisu starp divām valūtām, tiks mainīta regulējama piesaiste. Šo korekciju laiku parasti vienojas apgabala galvenā banka, un tas var būt vairākas reizes gadā, vai arī tas var būt balstīts uz monetārām svārstībām no piesaistītās zonas. Kad notiek korekcija, tā parasti apvieno abas valūtas, katru reizi padarot vājāko nedaudz spēcīgāku.
Regulējamajam tapam ir paredzētas tikai nelielas izmaiņas, nevis lielas. Piemēram, ja piesaistītā platība neaug daudz, tad tas var izraisīt lielu piesaistes apgabala valūtas lēcienu; ja piesaistītā platība strauji pieaug, tad piesaistes apgabala valūta var kristies. Lieli lēcieni, kas rodas šo apstākļu rezultātā, parasti pārkāpj regulējamās tapas principus, un apgabala galvenajam krastam var nākties izlīdzināt korekciju.
Stiprākai valūtai ir daudz priekšrocību, taču galvenais regulējamās piesaistes iemesls ir palīdzēt eksportēt un importēt attiecības starp piesaistes apgabalu un piesaistīto apgabalu vai apgabaliem, kuru valūta ir līdzīga piesaistītajai zonai. Valūtu stiprums bieži vien kļūs tuvs, tāpēc piesaistītajai zonai būs jāmaksā vairāk par precēm, kas importētas no piesaistes zonas, kas palīdz piesaistītajai zonai iegūt vairāk naudas. Preces, kas ievestas no piesaistītās zonas, nemaksās tik dārgi, padarot to pieejamāku piesaistes zonas iedzīvotājiem.