Retoriskā situācija ir plašs termins situācijai, kas ietver retorikas piemērus vai konkrētus runas veidus. Retoriskās situācijas specifiskie parametri atšķiras atkarībā no pretējiem viedokļiem. Daži definē retorisko situāciju kā tādu, kas sastāv no jautājuma, auditorijas un tās apkārtējā konteksta, savukārt citi definē terminu kā tādu, kas sastāv no runātāja, auditorijas un attiecīgā jautājuma.
Līdztekus strīdiem par to, kas konkrēti veido retorisko situāciju, notiek arī diskusijas par tās izcelsmi un ietekmi uz faktisko valodu vai retoriku. Dažas teorijas ierosina, ka situācijas izraisa noteikta veida retorikas rašanos, bet citas apgalvo, ka retorika rada situāciju vai rada atbilstību starp runātāju un auditoriju.
Viens aspekts, kas ir svarīgs lielākajā daļā retorisko situāciju skatījumu, ir “ierobežojumi”. Ierobežojumi ir daļa no konteksta. Tās ir robežas tam, kas notiek retoriskā situācijā. Šis ir tikai viens no abstraktākajiem šo situāciju aspektiem, ko studenti vai pētnieki var pētīt. Daži akadēmiskajā pasaulē šos ierobežojumus apzīmē ar grieķu vārdu kairos, kas sengrieķu sabiedrībā izteica līdzīgu jēdzienu.
Kopumā retoriskas situācijas bieži tiek novērotas vai analizētas akadēmiskā kontekstā. Dažu humanitāro zinātņu jomu pasniedzēji var lūgt studentiem pārdomāt retorisku situāciju un sniegt detalizētus, inteliģentus komentārus par to. Šāda veida pētījumi notiek arī dažās vidējās izglītības jomās, kur vidusskolas klasē varētu būt ietverta retorisko situāciju analīze. Dažos standartizētos testos studentiem var tikt lūgts izlasīt tekstu, kas atspoguļo konkrētu retorisku situāciju, un noteikt autora nodoma daļas, lai tās izskaidrotu testā. Studenti var izmantot tādas stratēģijas kā “teksta kartēšana”, lai noskaidrotu, kā rakstnieks darbojas retoriskā situācijā.
Visplašākajā nozīmē retoriskās situācijas ir vienkārši diskursa teorijas daļa. Tā ir konstrukcija, kas palīdz lasītājiem vai citām auditorijām saprast “komunikācijas daļu”, piemēram, tekstu vai atšifrējumu. Tas ļauj plašāk atpazīt notikumus un attiecības, kas aptver šo individuālo saziņas daļu. Citiem vārdiem sakot, tas palīdz auditorijai analizēt tekstu vai runu no viedāka viedokļa.