Rezistence pret antibiotikām ir parādība, kurā mikroorganismi tiek pakļauti ģenētiskai mutācijai, kas ļauj tiem izturēt tādu antibiotiku iedarbību, kas paredzēti to iznīcināšanai vai padara tos nespējīgus vairoties. Iespējams, ka šis jēdziens visbiežāk tiek apspriests saistībā ar slimībām un slimībām. Ja slimība kļūst rezistenta pret antibiotikām, tā bieži tiek uzskatīta par neārstējamu, un tā var radīt nopietnus draudus sabiedrības veselībai. Ir vairāki iemesli, kāpēc rodas rezistence, un no zinātniskā viedokļa to parasti uzskata par normālu patogēna pielāgošanās spējas un dzīves cikla sastāvdaļu. Daudzi pētnieki ir norādījuši, ka cilvēku sabiedrības plašā paļaušanās uz antibiotikām ir vai palīdzēs paātrināt to, kas citādi būtu lēns pārmaiņu process, un daudzi veselības aktīvisti ir aicinājuši veikt vairāk pārskatu un kontroles, kas regulētu šo spēcīgo medikamentu lietošanu.
Izpratne par antibiotikām
Kopumā antibiotikas ir ķīmiskas vielas, kas īpaši vērstas pret noteiktiem baktēriju celmiem. Tie atspējo baktērijas, novēršot to vairošanos un augšanu. Ir daudz dažādu antibiotiku “ģimenes”, un tās plaši izmanto, lai ārstētu un nomierinātu infekcijas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Vairumā gadījumu tie ir ļoti efektīvi. Baktēriju celmi, kurus pakāpeniski iznīcina noteikti antibiotiku līdzekļi, dažkārt laika gaitā var mainīt savu ģenētisko uzbūvi, kas var apgrūtināt to mērķēšanu pret antibiotikām. Tas padara zāles mazāk efektīvas un galu galā nemaz neefektīvas. Medicīnas aprindās to sauc par “pretestību”.
Kā notiek pretestība
Izturība veidojas dabiskās atlases rezultātā. Antibiotiku iedarbība ir vides spiediens, un tās baktērijas ar mutācijām, kas ļauj tām izdzīvot, dzīvos, lai vairoties. Pēc tam viņi nodos šo īpašību saviem pēcnācējiem, kas būs pilnībā izturīga paaudze. Vēl viens veids, kā to izdarīt, ir tas, ka rezistence ir pilnībā paredzama un dabiska baktēriju dzīves ilguma sastāvdaļa. Lielākā daļa organismu pielāgojas un mainās vides spiediena rezultātā, un baktērijas nav izņēmums.
Lielākās bažas vairumam zinātnieku par pretestību rada nevis tas, ka tā notiek, bet gan ātrums, kādā tas, šķiet, notiek šodien. Slimības mūsdienās bieži pielāgojas un mainās daudz ātrāk nekā agrāk, tādēļ daži eksperti ir raisījuši bažas, ka zāles, kuras viņi izmanto parasto slimību ārstēšanai, drīzumā var vienkārši pārstāt darboties.
Izturība parasti notiek ātrāk, jo biežāk konkrēts patogēns nonāk saskarē ar vides apdraudējumu. Praktiski runājot, tas nozīmē, ka, jo biežāk tiek lietota antibiotika, jo ātrāk baktēriju celmi pielāgosies pastāvēšanai līdzās. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka mūsdienu antibiotiku lietošanas modeļi var dramatiski ietekmēt rezistentu organismu izplatību. Citi faktori, kas veicina rezistenci, ir nepareiza diagnoze, nevajadzīgas receptes, pacientu nepareiza antibiotiku lietošana un antibiotiku lietošana kā lopkopības pārtikas piedevas, lai novērstu infekciju, pirms tā notiek.
Izplatīti piemēri
Staphylococcus aureus, plašāk pazīstams arī kā Staph aureus, ir viens no galvenajiem rezistentākajiem patogēniem. Tas atrodas uz gļotādām un ādas apmēram trešdaļai iedzīvotāju, un tas ir ļoti pielāgojams antibiotiku spiedienam. Tā bija pirmā baktērija, kas atzīta par rezistentu pret penicilīnu, un tā tika atklāta tikai četrus gadus pēc tam, kad penicilīnu sāka ražot masveidā.
Pret penicilīnu rezistentu pneimoniju jeb pneimokoku, ko izraisa Streptococcus pneumoniae, pirmo reizi atklāja 1967. gadā, tāpat kā pret penicilīnu rezistentu gonoreju. Citi celmi ar zināmu antibiotiku rezistences līmeni ir salmonellas, kampilobaktērijas un streptokoki.
Ietekme uz sabiedrības veselību
Viena no lielākajām bažām, ko veselības eksperti bieži izvirza par rezistenci pret antibiotikām, ir “superbugs” jeb bakteriālas infekcijas iespējamība, ko nevar ārstēt ar esošajām zālēm. Tas varētu radīt sabiedrības veselības krīzi, pacientiem saslimstot ar slimību, kuru nevar izārstēt. Ar pietiekami daudz laika farmācijas pētnieki, iespējams, varētu izveidot vēl spēcīgākas zāles, lai apkarotu jaunos celmus, taču lielākās bažas rada, pirmkārt, tas, ka viņi nespētu darboties pietiekami ātri, lai novērstu plaši izplatītu infekciju un nāvi; un, otrkārt, ka jaunās zāles būtu tik bargas, ka tām būtu virkne citu nevēlamu blakusparādību.
Nav iespējams patiesi novērst rezistenci pret antibiotikām. Tomēr lielākā daļa ekspertu saka, ka procesu var palēnināt, ja antibiotikas tiek lietotas vairāk. Ja pašas zāles lieto taupīgi, mērķa baktērijām būs nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai pielāgotos un mainītos.