Robežas intelektuālā funkcionēšana ir stāvoklis, kam raksturīgas kognitīvās spējas, kas ir zemākas par vidējo, bet ne pilnīgas garīgās atpalicības līmenī. Pacientiem ar šo intelektuālo invaliditāti intelekta koeficienta (IQ) rādītājs parasti ir no 71 līdz 85. Viņiem parasti nav nepieciešama palīdzība ikdienas dzīves uzdevumu veikšanā. Viņu traucējumi parasti ir vērsti uz informācijas apgūšanu un pielietošanu, īpaši tādās jomās kā abstraktā un kritiskā domāšana. Dažiem cilvēkiem ar šo stāvokli ir augsts neatkarības līmenis un viņi var apgūt dažādas prasmes, savukārt citiem var būt lielākas grūtības, īpaši, ja viņi dzīvo nelabvēlīgā vidē.
Šo stāvokli sākotnēji var būt grūti identificēt un diagnosticēt. Atšķirībā no bērniem ar garīgu atpalicību, bērnus ar ierobežotu intelektuālo darbību var nekavējoties identificēt, vai arī viņu attīstības kavēšanās var būt saistīta ar nedaudz lēnu attīstību, taču nekas neparasts. Kad šādi bērni iestājas skolā un sāk mijiedarboties ar vienaudžiem, viņu intelektuālā kavēšanās var būt skaidrāka, un ārsts var ieteikt veikt skrīningu, lai noteiktu bērna IQ.
Pacientiem ar šo stāvokli parasti nav problēmu ar tādām darbībām kā pašapkalpošanās, bet var rasties grūtības pēc sarežģītām sarunām. Dažiem var rasties arī socializācijas problēmas. Grūtības var rasties arī ar augstākas pakāpes domāšanu. Bērni ar intelektuālās attīstības traucējumiem var tikt pakļauti klasesbiedru izsmieklam un iebiedēšanai, kas var izraisīt pašapziņas samazināšanos un grūtības ar sociālo vidi.
Skolā ierobežotas intelektuālās darbības var izraisīt bērna grūtības klasē. Šādiem bērniem var būt grūtības apgūt tādas prasmes kā lasīšana un matemātika. Tā kā uzdevumi kļūst arvien prasīgāki, bērnam var būt grūtības sekot līdzi. Uzdevumi, kas prasa abstraktu un kritisku domāšanu, var būt īpaši sarežģīti, savukārt vienkāršāka, konkrēta domāšana var būt vieglāka. Piemēram, bērns var nesaprast, kā vārdu uzdevumu pārvērst par praktiski lietojamu matemātisko vienādojumu, bet varētu atrisināt vienādojumu, ja skolotājs to uzrāda.
Bērni ar ierobežotu intelektuālo darbību var gūt labumu no atbalsta skolā, piemēram, apmācības un mentoringa sesijām. Tas var būt īpaši svarīgi, ja bērnam ir blakusslimības. Invaliditātes konsultants var noteikt, kāda veida pakalpojumi bērnam varētu būt visizdevīgākie. Skolotāji un vecāki var sadarboties ar konsultantu, lai izveidotu plānu bērna atbalstam skolas gaitā un izveidotu sistēmu progresa novērtēšanai. Periodiska atkārtota novērtēšana var būt noderīga, lai noteiktu, vai bērns ar šādu intelektuālās darbības līmeni varētu gūt labumu no papildu atbalsta pakalpojumiem.