Sadaļas zīme jeb § ir glifs vai tipogrāfiska zīme, ko visbiežāk izmanto, lai apzīmētu noteiktu sadaļu dokumentā. Tas ir pazīstams arī kā dubultā “s” vai sekcijas simbols vai tā latīņu nosaukums signum sectionis. Tās precīza vēsture nav zināma, taču, visticamāk, tā radusies, apvienojot divus burtus “SS”, kas ir signum sectionis saīsinājums. Sadaļas zīmi var izmantot arī, lai apzīmētu zemsvītras piezīmi vai kā latīņu valodas scilicet saīsinājumu, kas nozīmē “Zināt ir atļauts”.
Kā norāda tās nosaukums, sadaļas apzīmējumu visbiežāk izmanto, lai atsauktos uz noteiktu sadaļu garākā dokumentā, īpaši juridiskā dokumentā. Piemēram, 11. sadaļa lasītājam novirzītu uz 11. sadaļu. Ja 11. sadaļai ir vairāk nekā viena rindkopa, tajā var būt arī “pilnacis” vai rindkopas simbols, lai norādītu, uz kuru rindkopu ir atsauce, kā tas ir: §11¶5. . Lai atsauktos uz vairākām dokumenta sadaļām, pēc kārtas tiktu parādītas divas sadaļas zīmes, piemēram: 6.–12. § vai 5., 13. §. Tas ir līdzīgi “p” lietojumam. lai atsauktos uz vienu lapu un “pp”. lai apzīmētu vairākas grāmatas vai dokumenta lapas.
Scilicet saīsinājums ir sadaļas zīmes sekundārais lietojums. Scilicent, ko var rakstīt arī kā Sc. vai SS, burtiski nozīmē “Ir atļauts zināt”. Tam parasti seko precizējums par to, kas bija iepriekš; piemēram, “Viņš redzēja situāciju tādu, kāda tā bija, § laupīšanu.”
Reizēm sadaļas zīme tiks izmantota kā zemsvītras piezīmes marķieris, ja zvaigznīte (*) jau ir izmantota dokumentā vai konkrētajā lapā. Tomēr šis lietojums nav ļoti izplatīts. Biežāk, ja dokumentam ir vairākas zemsvītras piezīmes, tās tiks apzīmētas ar numurētiem augšējiem indeksiem, piemēram, 1, 2 utt.
Sadaļas zīme nav atrodama parastajā tastatūrā, bet datorā to var izveidot ar dažādiem kodiem. HTML kods ir § vai §. ASCII versijā tas ir alt+245. Unikodā tas ir U+00A7. Ir arī citi kodi lietošanai ar noteiktu programmatūru. Ikviens, kuram ir jāzina, kā attiecīgajā programmā ievietot simbolu, palīdzības izvēlnē var vienkārši meklēt “sekcijas zīme”.