Lai noteiktu acidozes diagnozi, ārsti bieži izmanto arteriālās asins gāzes (ABG) testu un pamata vielmaiņas profila asins analīzi. Plaušas un nieres ir galvenie skābju/bāzes buferi organismā, un šie testi parasti norāda, kura sistēma tiek ietekmēta. Turpmāka pārbaude parasti atklāj, vai medicīniskie apstākļi vai toksicitāte ir veicinoši faktori. Diabēts, vēzis, sirds, nieru un aknu slimības, kā arī plaušu slimības var izraisīt acidozi. Ārstēšana var ietvert skābekļa papildināšanu vai nātrija bikarbonāta infūzijas, lai samazinātu skābes līmeni asinīs.
Kad skābes līmenis ķermeņa šķidrumos paaugstinās virs normālā līmeņa, stāvokli sauc par acidozi, ko var izraisīt paaugstināts oglekļa dioksīda līmenis. Plaušas un nieres pārmaiņus uztur skābju un bāzu līdzsvaru organismā. Kad plaušas nevar iegūt pietiekami daudz skābekļa, palielinās oglekļa dioksīda līmenis asinīs, izraisot respiratoro acidozi. Kad tas notiek, nieres mēģina kompensēt, ļaujot palielināt nātrija bikarbonātu asinsritē.
Metaboliskā acidoze rodas, ja nieres nevar filtrēt pietiekami daudz skābes no asinīm. Plaušas reaģē, uzņemot vairāk skābekļa, lai neitralizētu skābi. Diabētiskā acidoze, ko sauc arī par ketoacidozi, ir ketonvielu klātbūtnes rezultāts asinsritē, kas attīstījušies, jo organisms nespēj regulēt cukura līmeni asinīs. Laktātacidoze var rasties pēc intensīvas fiziskas slodzes vai sirds, nieru vai aknu slimību dēļ.
Veselības aprūpes sniedzēji parasti izmanto ABG kā acidozes diagnostikas līdzekli. Tests parāda skābekļa un oglekļa dioksīda daļējo spiedienu un asins pH. Tas arī atklāj skābekļa un nātrija bikarbonāta līmeni. Ja ABG norāda uz asins pH zem 7.35, tiek diagnosticēta acidoze. Oglekļa dioksīda vai nātrija bikarbonāta līmeņa pazemināšanās norāda, vai acidoze ir respiratoriska vai metaboliska.
Veselības aprūpes sniedzēji bieži pasūta pamata vielmaiņas profilu jeb chem-7 asins analīzi, lai iegūtu informāciju par elektrolītu līdzsvara traucējumiem, kas var veicināt acidozi. Laboratorijas tehniķis parasti veic testu pēc asiņu ņemšanas no vēnas. Tests sniedz informāciju par glikozes, kalcija, nātrija un kālija līmeni. Pamata vielmaiņas profili atklāj arī hlorīda, oglekļa dioksīda vai nātrija bikarbonāta, urīnvielas slāpekļa (BUN) un kreatinīna līmeni asinīs.
Testi, kas atklāj hiperhlorēmiju vai augstāku par normālu hlorīda līmeni, var būt par pamatu metaboliskās acidozes diagnozei. Hipohlorēmija vai pazemināts hlorīda līmenis parasti liecina, ka ir piemērota respiratorās acidozes diagnoze. Neparasti augsts oglekļa dioksīda līmenis parasti norāda uz respiratoro acidozi, bet zemāks par normālu liecina par ketoacidozi vai metabolisko acidozi. Hiperkaliēmija vai paaugstināts kālija līmenis var liecināt par metabolisku vai respiratorisku acidozi.