Sekundārā neauglība rodas, ja sieviete, kura jau ir iznēsājusi bērnu, nevar to izdarīt otrreiz. Sievietēm, kurām grūtniecība iestājas diezgan viegli, bet pēc tam atkārtoti spontāno abortu, ir arī sekundāra neauglība. Sekundāro neauglību nevajadzētu jaukt ar primāro neauglību, kas nozīmē, ka sieviete vispār nevar iestāties grūtniecība. Sievietēm, kuras ir iesaistījušās rūpīgi plānotā, neaizsargātā dzimumaktā gadu bez ieņemšanas, var būt sekundāra neauglība, un tām nekavējoties jāapmeklē akušieris/ginekologs (OB/GYN) vai reproduktīvā endokrinologs. Sievietēm, kas ir aptuveni trīsdesmit gadu vecumā, pēc sešu mēnešu mēģinājuma ir ieteicams meklēt medicīnisko palīdzību.
Apmēram 20% sieviešu kādā dzīves posmā piedzīvo sekundāru neauglību. Lai gan tā ir biežāka nekā primārā neauglība, tai netiek pievērsta tāda pati uzmanība kā primārajai neauglībai. Daudzas sievietes, kuras ir “primārās” vai cieš no primārās neauglības, aizvaino sievietes, kurām jau ir bērns un kuras meklē emocionālu atbalstu un auglības ārstēšanu, lai iegūtu vairāk bērnu.
Lai gan dažas sievietes nekad neuzzinās, kāpēc viņas nevar ieņemt un iznēsāt otru bērnu, ir daži izplatīti medicīniski skaidrojumi. Endometrioze, ķermeņa traumas, operācijas, komplikācijas ar iepriekšējām dzemdībām un Ašermana sindroms var veicināt sekundāro neauglību. Sekundāru neauglību var izraisīt arī citi faktori, piemēram, jauns partneris, svara pieaugums, novecošana un stress.
Vecums ir viens no galvenajiem sekundārās neauglības cēloņiem. Sievietes piedzimst ar visām olām, kas viņām jebkad būs jādzemdē. Auglības maksimums ir no 20. gadu vidus līdz 30. gadu vidum. Līdz 35 gadiem auglība ievērojami samazinās. Līdz 40 gadu vecumam grūtniecība samazinās vēl zemāk, un līdz 45 gadiem pastāv tikai 6% iespēja, ka sieviete ar rūpīgi ieplānotu, neaizsargātu dzimumaktu ieņems katru ciklu.
Laika gaitā arī pasliktinās olšūnu kvalitāte, kas var izskaidrot spontāno abortu vai citas problēmas. Arī tēva vecumam ir nozīme, jo spermas kvalitāte, ko vīrietis ražo dzīves laikā, samazinās līdz ar vecumu. Dažas sievietes uzskata, ka starpība starp pirmo un otro bērnu izrādās pārāk gara un viņu vairošanās spēja ir samazinājusies.
Apmēram vienu trešdaļu neauglības gadījumu var izsekot olvadu aizsprostojumiem vai vēdera saaugumiem, kas var traucēt ieņemšanu. Ovulācijas problēmas, piemēram, pārkāpumi, anovulācija, kas definēta kā ovulācijas trūkums vai priekšlaicīga olnīcu mazspēja, var izraisīt sekundāru neauglību. Šīs komplikācijas veido aptuveni 25% neauglības gadījumu. Vecums un dzemdes problēmas, piemēram, endometrioze, veido papildu 30% no neauglības cēloņiem.
Lai noteiktu sekundārās neauglības cēloni, speciālists veiks testus, lai kontrolētu hormonālo līmeni noteiktos sievietes cikla punktos, analizētu spermu un veiktu histerosalpingogrammu (HSG). HSG ir radioloģiska procedūra, kas pārbauda dzemdi un olvadus, lai noteiktu olvadu oklūziju, Ašermana sindromu vai dzemdes anomālijas. Pēc tam ārsts ieteiks neauglības ārstēšanu, kas ir pielāgota pacienta konkrētajam neauglības veidam.