Sērskābes tvertne ir tvertne, ko izmanto sērskābes uzglabāšanai. Šāda veida skābes ir ārkārtīgi kodīgas un toksiskas gan cilvēkiem, gan videi. Ir ārkārtīgi svarīgi turēt sērskābi kontrolētā vidē, kas ir īpaši izstrādāta ķīmiskās vielas uzglabāšanai, kad tā netiek izmantota. Tvertnēm, ko izmanto šāda veida skābju novietošanai, jābūt izgatavotām no īpašiem materiāliem, ar kuriem skābe nevar reaģēt. Prasības sērskābes tvertnes biezumam, sastāvam un izmēram atšķirsies atkarībā no skābes koncentrācijas un no tā, vai skābe tiks atšķaidīta.
Augsta blīvuma polietilēns ir sērskābes tvertnē visbiežāk izmantotais materiāls. Šis materiāls ir viegli pieejama plastmasa, kas sastāv no garām ūdeņraža un oglekļa atomu virknēm. Šādas tvertnes konstrukcijā bieži tiek izmantots arī stikls.
Lielāko daļu laika sērskābes tvertne ir izgatavota no vairākiem stikla, polietilēna vai cita materiāla slāņiem, kas nereaģēs ar skābi. Vairāku slāņu izmantošana palīdz padarīt šīs tvertnes drošākas, jo, ja skābei izdosies apēst vienu slāni, nākamais slānis to noturēs tvertnē. Tā paša iemesla dēļ arī sērskābes tvertni parasti būvē ar biezām sienām.
Atkarībā no tā, cik daudz sērskābes ir nepieciešams, sērskābes tvertne var būt mazs, pārnēsājams trauks vai liels trauks, kas spēj saturēt tūkstošiem galonu skābes. Tvertnes parasti ir cilindriskas, un tās var izmantot vertikālā stāvoklī, vienai no plakanajām malām balstoties uz zemi vai gareniski, tādā gadījumā tvertne balstās uz virkni balstu, kas neļauj tai ripot. Ir iespējams arī atrast taisnstūrveida tvertnes.
Vissvarīgākais, ko sērskābes tvertne dara, ir saglabāt tajā esošo skābi un novērst ūdens vai citu vielu iekļūšanu tajā. Sērskābe spēcīgi reaģē ar ūdeni, reaģentiem apvienojoties, radot daudz siltuma. Lai gan sērskābi bieži atšķaida ar ūdeni, šis process ir rūpīgi jāuzrauga, lai tvertne nekļūtu pārāk karsta. Pārmērīgs karstums var apdraudēt tvertnes integritāti un izraisīt potenciāli bīstamas noplūdes.