Sinhīze ir poētiska ierīce, ko bieži izmanto latīņu rakstnieki, lai piespiestu lasītāju koncentrēties uz vārdu nozīmi, sajaucot to secību. Parasti sinhronizācija ietver vārdu maiņu divās frāzēs, lai modifikatori tiktu atdalīti no to priekšmetiem. Vēl viens veids, kā izmantot sinhronizāciju, ietver divus īpašības vārdus, kam seko divi lietvārdi ar savienojumu starp tiem. Šis poētiskais runas veids frāzē bieži vien piešķir uzsvaru un nozīmi, ļaujot lasītājam to interpretēt vairākos dažādos veidos. Prāts parasti nedomā sinhroni, tāpēc lasītājam bieži vien ir rūpīgi jākoncentrējas uz šīm frāzēm, lai tās pareizi saprastu.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā dzejolī izveidot sinhronizāciju, ir atdalīt modifikatorus no to priekšmetiem ar komatu vai savienojumu. Piemēram, autors varētu rakstīt: “Viņa dejoja un dziedāja, ātri un skaļi”. Sākotnējā nozīme var šķist, ka meitenes dejošana un dziedāšana bija gan ātra, gan skaļa. Lasītājs varētu arī paskatīties uz šo frāzi mazliet stingrāk un saprast, ka viņas dejošana bija ātra un viņas dziedāšana bija skaļa. Šādi sajaucot un sajaucot vārdus, šīm frāzēm parasti tiek piešķirti vairāki nozīmes slāņi.
Cits veids, kā radīt sinhronizāciju, ir nedaudz grūtāks gan dzejniekam, gan lasītājam. Aleksandrs Pope šeit sniedz īpaši sarežģītu piemēru: “Materiāls ir pārāk mīksts, lai to nestu.” Šeit pāvests pārkārto vārdus, lai izveidotu mīkstu, caurspīdīgu frāzi, kas lasītājam bieži vien prasa brīdi, lai to saprastu. Viņš būtu varējis vienkārši pateikt: “Šī mīkstā viela neatstās paliekošas pēdas”, bet tā vietā viņš apzināti mulsina lasītāju. Pāvests ātri izsaka savu viedokli, taču šī frāze, atšķirībā no citātā minētā, bieži atstāj savas paliekošas pēdas.
Lai gan daži sinhronizācijas veidi neatbilst nevienam noteiktam modelim, lielākajā daļā piemēru ir ietverta ABAB struktūra. Pirmie A un B parasti ir īpašības vārdi, bet otrie A un B ir tiem pievienotie lietvārdi. Šo modeli dažreiz raksta kā abAB, jo īpašības vārdi ir vienkārši aprakstoši un lietvārdi tiek uzskatīti par svarīgākiem. Piemērs tam varētu būt “rozā jautra puķu meitene”. Šajā piemērā “rozā” visredzamāk modificē “ziedi”, savukārt “jautrs” maina vārdu “meitene”. Sinhīze bieži satur dubultās nozīmes, un šī frāze nav izņēmums. Lasītājs var interpretēt frāzi, kā definēts iepriekš, taču viņam vai viņai arī viss jāsaista kopā, jo gan meitene, gan ziedi var būt jautri un rozā.