Kas ir sirdsdarbības uzraudzība?

“Sirds monitorings” attiecas uz darbību, kurā pacients tiek savienots ar sirds elektrokardiogrammu (EKG) vai līdzīgu ierīci, lai izsekotu un reģistrētu sirds darbību. To parasti veic pacientiem, kuri atrodas intensīvās terapijas vai neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan ir daži citi gadījumi, kad var izmantot sirds uzraudzību. Monitorings galvenokārt tiek izmantots, lai izsekotu elektriskajiem signāliem, kas tiek nosūtīti uz sirdi un no tās. Tas ļauj ārstiem redzēt, vai sirds darbojas pareizi vai kuras zonas darbojas nepareizi, ja tiek konstatēta problēma.

Vairumā gadījumu sirds uzraudzībā tiek izmantota ierīce vai iekārta, kas izdrukā sirds sitienus un impulsus. Papildu monitori var arī sekot līdzi izvadei, ievadei un skābekļa līmenim asinīs. Lielākā daļa sirds monitoru izmanto elektriskās ierīces, kas ir tieši pievienotas pacientam. Vieta, uz kuras tiks novietoti elektrodi, parasti ir noskuta un rūpīgi notīrīta. Dažreiz tiek izmantota arī rokas aproce, ja tiek kontrolēts asinsspiediens.

Rādījumi bieži tiek drukāti tieši no ierīces, taču bieži sirdsdarbība tiek uzraudzīta tieši ekrānā. Izmantotais veids būs atkarīgs no konkrētā pacienta un no tā, vai ir nepieciešama nepārtraukta uzraudzība, jo, izmantojot nolasīšanas modeli, ārsti var izsekot sirdsdarbībai laika gaitā, aplūkojot iepriekšējos rādījumus.

Dažreiz tiek iestatīts trauksmes signāls, lai brīdinātu medicīnas personālu, ja pacienta sirdsdarbības ātrums vai citi faktori krasi mainās. Tas ir īpaši svarīgi tiem, kuri ir nestabili vai kuriem nesen ir bijusi sirdslēkme. Iestatījumos var būt iekļauti brīdinājumi, ja sirdsdarbība ir pārāk lēna, ja asinīs pazeminās skābekļa līmenis vai ja asinsspiediens pazeminās vai strauji palielinās.

Sirds uzraudzību izmanto arī daudzās slimnīcās sievietēm, kurām ir dzemdības. Elektrods tiek ievietots dzemdē un piestiprināts pie mazuļa galvaskausa, lai sekotu līdzi zīdaiņa sirdsdarbībai. Šī prakse ir rūpīgi pārbaudīta un dažās situācijās nav ieteicama. Sievietēm, kas strādā, bieži ir iespēja atteikties no augļa iekšējās uzraudzības.

Vairumā gadījumu sirds uzraudzību izmanto pacientiem, kuru stāvoklis ir kritisks vai nopietns, lai gan tos, kuri ir stabili, var novērot ilgāk, ja viņiem ir noteiktas sirds slimības. Pacienti tiek uzraudzīti arī operācijas un citu veselības stāvokļu laikā, kas var ietekmēt sirds ritmu.
Nav zināmi riski, kas saistīti ar lielāko daļu sirds monitoringa. Lielākajā daļā medicīnas iestāžu ārējai uzraudzībai nav nepieciešama piekrišanas veidlapa. Augļa iekšējai uzraudzībai var būt nepieciešama vecāku piekrišana.