Situācijas izziņa ir teorija par cilvēka mācīšanos, kas liek domāt, ka cilvēkiem ir jāmācās kontekstā, jo zināšanas un fiziskas darbības šo zināšanu nostiprināšanai nevar notikt atsevišķi. Tā ir radikāla pāreja no daudzām tradicionālajām pieejām uz pedagoģiju, kur pedagogi sniedz norādījumus klases vidē un sagaida, ka skolēni klasē apgūs zināšanas un prasmes, kuras var pielietot citur. Šīs teorijas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, un tā kļuva īpaši populāra 20. gadsimta beigās.
Vienkāršā piemērā, kā darbojas situēta izziņa, daudzi skolēni mācās par daļskaitļiem skolā. Viņi parasti piedzīvo abstraktu mācīšanos, strādājot, izmantojot problēmu kopas un vienkāršus piemērus, piemēram, sektoru diagrammas, lai saprastu, kā darbojas daļskaitļi. Tomēr viņi, iespējams, nevarēs nodot šīs zināšanas reālajā dzīvē, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar frakcijām, piemēram, kā pielāgot recepti vai noteikt pareizo zāļu devu. No otras puses, ja skolēni mācās par daļām, veicot reālas darbības, piemēram, cepšanu, viņi var internalizēt zināšanas un iemācīties tās izmantot.
Stāvokļa izziņas atbalstītāji apgalvo, ka reālā dzīve ir sarežģīta un cilvēkiem bieži tiek izvirzīti slikti definēti, sarežģīti un unikāli uzdevumi. Ja cilvēki mācās tikai klases vidē, var būt grūti piemērot savu izpratni par jēdzieniem, tostarp sarežģītiem, reālajā pasaulē. Dzīvē var būt nepieciešama arī augstāka līmeņa domāšana, dažreiz vairākos līmeņos, un tas ļoti atšķiras no klases, kur lietas parasti ir loģiskas, sakārtotas un tiek pasniegtas pa vienam.
Stāvokļa izziņas pētījumi atbalsta dažus teorijas aspektus, tāpat kā daudzas cilvēku tradīcijas. Piemēram, daudzos amatos vēlamā apmācības metode ir māceklība, kur cilvēki mācās, vērojot, veicot uzdevumus un mācot jaunākos mācekļus, kad viņi attīsta vairāk prasmju. Daudzi cilvēki negribētu apmeklēt ārstu, kurš apmācījis tikai klasē, kas parāda, ka daudzi cilvēki saprot situēto izziņu, pat ja viņiem, iespējams, nav nosaukuma; daudzi cilvēki uzskata, ka ar teorētiskām zināšanām vien nav iespējams veikt sarežģītus uzdevumus.
Pedagogiem situācijas izziņai var būt ļoti svarīga ietekme, pieņemot lēmumu, kā mācīt skolēnus. Studentu nodrošināšana ar reālās pasaules pieredzi vai precīzām simulācijām varētu būt svarīga daļa, parādot viņiem, kā izmantot kritiskās domāšanas prasmes un pielietot zināšanas. Studenti, kuriem ir grūtības tradicionālās klases vidē, var atrast mācīšanos, darot saistošākus, un, iespējams, var uzlabot zināšanu apguvi.