Šizofrēniskā psihoze ir jebkurš šizofrēnijas simptoms, psihotisks traucējums, kas traucē normālu smadzeņu domāšanas procesu. Visievērojamākās šizofrēniskās psihozes formas ir halucinācijas un maldi. Arī traucēta domāšana, ko bieži dēvē par domāšanas traucējumiem, ir daļa no šāda veida psihozes. Šie simptomi parasti parādās vēlāk dzīvē un var kļūt arvien sliktāki bez ārstēšanas.
Termins šizofrēnija burtiski nozīmē “sašķelts prāts” un apraksta traucējumus starp pacienta domām un emocijām. Šis traucējums ir mūža neārstējams stāvoklis, kuru ir salīdzinoši grūti efektīvi pārvaldīt ar medikamentiem salīdzinājumā ar citiem psihotiskiem traucējumiem. Lai gan šim smagajam garīgās veselības traucējumam ir plašs simptomu klāsts, dažādi psihožu veidi parasti ir visizteiktākie vai pamanāmākie simptomi.
Halucinācijas ir viena no vispazīstamākajām šizofrēnijas psihozēm. Tie tiek definēti kā cilvēku vai lietu dzirde, sajūta vai smarža, kas neeksistē, un parasti tās nāk un iet, izņemot smagus gadījumus. Balsu dzirde ir viens no visbiežāk sastopamajiem halucināciju veidiem šizofrēnijas pacientiem. Balsis var nākt un iet, vai sniegt pacientam atbilstošu komentāru vai dialogu. Persona ar šizofrēniju var just, ka lietas rāpo pa viņa ādu, dedzinošas sajūtas vai var iztēloties smakas, piemēram, dūmus, un kļūt pārāk satraukti šo halucināciju dēļ.
Maldiem, līdzīgi kā halucinācijām, pacients tic kaut kam, kas nav īsts, neskatoties uz to, ka viņš nevar redzēt, just vai dzirdēt neko, kas apstiprinātu pārliecību. Šāda veida šizofrēniskā psihoze parasti sākas ar nepareizu notikuma vai kāda cilvēka teiktā interpretāciju, kas bieži vien ir pacienta smadzeņu nespējas loģiski domāt rezultāts. Lielākajai daļai pacientu maldiem ir tendence sākt maziem un pakāpeniski veidoties, kā rezultātā notiek pilnīga atraušanās no realitātes bez pastāvīgas ārstēšanas un uzraudzības.
Traucēta domāšana, primārais šizofrēnijas simptoms, bieži vien ir visgrūtāk atšifrējamā šizofrēnijas psihoze; tomēr tas bieži ir halucināciju un maldu cēlonis. Tā kā šizofrēnija izraisa traucējumus cilvēka domāšanas procesā, pacientiem bieži ir grūtības runāt vai sakārtot savas domas savā galvā, izraisot smagu apjukumu. Šāda veida šizofrēnijas psihoze var izraisīt pacientu apmulsumu un domu gājiena zudumu teikuma vai sarunas vidū vai arī nesaistītus vārdus. Neregulāra domāšana var izraisīt arī neorganizētu uzvedību, liekot pacientam rīkoties neregulāri.
Tā kā visi šie simptomi ir izplatīti citiem psihotisko traucējumu veidiem, tos parasti uzskata par šizofrēniskiem psihozēm tikai pēc šizofrēnijas diagnozes noteikšanas. Vīriešiem dažāda veida šizofrēniskā psihoze mēdz parādīties jau pusaudža gados; sievietēm simptomi parasti sākas 20–30 gadu vecumā. Šizofrēnisko psihozi parasti ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem kopā ar terapiju.