Ja kādu sauc par sliktu olu, tas nozīmē, ka viņš vai viņa ir izrādījies slikts, neskatoties uz agrīnām kārtīga cilvēka pazīmēm. Tādā pašā veidā tiek lietoti arī tādi termini kā “slikts ābols” un “sliktā sēkla”. Šis termins bieži ietver norādi, ka attiecīgajai personai nav izpirkšanas iespēju; kā sapuvusi ola, viņš vai viņa vienkārši ir slikts līdz sirds dziļumiem.
Kopš 1600. gadiem cilvēki viens otru dēvē par “olām”, un “olas” lietojuma izcelsme slengā ir nedaudz neskaidra. Tā var būt atsauce uz klasisko cilvēka galvas olu formu. “Sliktās olas” sajūta radās 1800. gadsimta vidū, pirmo reizi parādoties laikraksta viedokļu slejā par korumpētu mēru. Kolonnā tika norādīts, ka viņam ir daudzas saiknes ar pazemes pasauli, lai gan viņš šķiet parasts biedrs, un taisnīgajiem pilsoņiem nevajadzētu balsot par viņu gaidāmajās vēlēšanās.
Tāpat kā burtiski sliktai olai, arī cilvēkam parasti ir pilnīgi parasta virsma, kas nesniedz nekādus norādījumus par to, kas atrodas iekšpusē. Kad olas sabojājas, to čaumalas parasti kādu laiku paliek neskartas, un patiesība atklājas tikai tad, kad čaumalu atver, atklājot bojāto olas iekšpusi. Cilvēka sliktas olas gadījumā cilvēki var neapzināties, ka viņš vai viņa ir slikts, kamēr lietas nav nonākušas līdz galam.
Šis termins ir saistīts arī ar zināmu negodīgumu. Sliktai olai acīmredzot būtu jāmelo, lai slēptu savu slikto identitāti, saglabājot nevainīgu un veselīgu izskatu. Kad cilvēks tiek atklāts, daudzi cilvēki brīnās, kad viņš vai viņa runāja patiesību un kad tika meloti. Šis negodīgums var arī apbēdināt cilvēkus, jo viņi viņu kaut kādā veidā atbalsta, jo viņi parasti jūtas nodoti un izmantoti.
Daži cilvēki runā par “sliktām olām” tādā nozīmē, ka cilvēki ir acīmredzami slikti vai cilvēki, kas varētu slikti ietekmēt. Piemēram, vecāks var likt bērnam nesaistīties ar to un to, jo viņš vai viņa ir “sliktā ola”. Šajā gadījumā patiesība par sliktās olas būtību nav zināma, taču tā joprojām var kaitīgi ietekmēt iespaidojamus cilvēkus, piemēram, bērnus.