Smadzeņu stumbra glioma ir audzējs, kas rodas smadzeņu stumbrā. Tas ir visizplatītākais bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 20 gadiem, taču tie rodas arī pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Šie audzēji ir strauji augoši, ļoti agresīvi un grūti ārstējami. Prognoze atšķiras atkarībā no audzēja atrašanās vietas.
Šie audzēji var rasties trīs smadzeņu daļās. Daži smadzeņu stumbra gliomas audzēji rodas smadzeņu vidusdaļā, kas atrodas dziļi smadzeņu centrā. Citi rodas tiltā, kas ir sadaļa tieši zem vidussmadzenēm. Iegarenās smadzenes, kas atrodas starp tiltu un muguras smadzenēm, arī ir uzņēmīgas pret gliomām.
Lielākā daļa smadzeņu stumbra audzēju rodas uz tilta. Šie audzēji, ko sauc par pontīna gliomām, ietekmē nervus un muskuļus ap seju. Tas izraisa tādas problēmas kā redzes dubultošanās un var apgrūtināt pacientam ēdiena sakošļāšanu vai norīšanu. Audzējam augot, pacientam var rasties arī staigāšanas problēmas vai ekstremitāšu vājums.
Atkarībā no smadzeņu stumbra gliomas atrašanās vietas pacientiem var rasties arī hidrocefālija, kas ir stāvoklis, kad smadzenēs uzkrājas cerebrospinālais šķidrums. Cilvēkiem, kuriem ir šis stāvoklis, var rasties biežas galvassāpes, grūtības staigāt vai saglabāt līdzsvaru un kuņģa darbības traucējumi. Pacienti var sūdzēties arī par to, ka viņi nejūt vienu sejas pusi vai var šķist, ka puse no sejas ir noslīdējusi.
Ārsti diagnosticē smadzeņu stumbra gliomas audzējus, veicot magnētiskās rezonanses (MRI) izmeklējumus. Šie neinvazīvie testi ļauj viņiem meklēt audzēju klātbūtni smadzenēs. Viņi var izmantot arī datortomogrāfijas (CT) skenēšanu, lai gan šie testi bieži vien nav tik precīzi kā MRI.
Pacientiem, kuriem ir smadzeņu stumbra gliomas, ir ierobežotas ārstēšanas iespējas. Audzēji atrodas jutīgā smadzeņu daļā un mēdz strauji izplatīties visā apgabalā, tāpēc ārsti bieži nevar veikt operāciju. Radioterapija ir arī riskanta iespēja, jo lielas devas var izraisīt neatgriezeniskus smadzeņu stumbra bojājumus.
Neskatoties uz riskiem, staru terapija ir vēlamā ārstēšanas metode, jo smadzeņu stumbra gliomas audzēji parasti labvēlīgāk reaģē uz staru terapiju nekā ķīmijterapiju. Daži ārsti arī izraksta zāles, lai kontrolētu sekundāros simptomus. Kortikosteroīdi mazina iekaisumu, un citas zāles, piemēram, deksametazons, var kontrolēt pietūkumu.
Pacienti, kuriem ir pontīna gliomas vai audzēji uz tilta, parasti nedzīvo ilgāk par gadu pēc diagnozes noteikšanas. Izredzes izdzīvot pēc medulārās vai vidus smadzeņu gliomas ir ievērojami lielākas. Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar staru terapiju, ir aptuveni 65–90 procentu ilgtermiņa izdzīvošanas iespēja.