Sociālās zinātnes ir viena no trim zinātnes nodaļām kopā ar dabaszinātnēm un formālajām zinātnēm. Sociālā zinātne nodarbojas ar “humānistiskiem” pasaules aspektiem, piemēram, mākslu un dažādām kultūrām, lai gan tā liek uzsvaru uz eksperimentēšanu un zinātniskās metodes izmantošanu. Tā kā šajās disciplīnās izmantotās metodes bieži ir kvalitatīvas vai neskaitliskas un bieži vien balstās uz personisku interpretāciju, tās parasti dēvē par “mīkstajām zinātnēm” pretstatā “cietajām” dabas un formālajām zinātnēm. Sociālās zinātnes ietver plašu priekšmetu klāstu, piemēram, antropoloģiju, valodniecību un izglītību, kā arī politikas zinātni un psiholoģiju.
Izglītība, antropoloģija un valodniecība
Izglītības studijas ir viena no svarīgākajām sociālajām zinātnēm, kas bieži vien rada jaunas idejas par to, kā cilvēki mācās un attīstās. Antropologi parasti pēta pagātnes cilvēku sabiedrības un civilizācijas, lai labāk izprastu cilvēces vēsturi, bieži atrodot kopīgas tēmas starp dažādām kultūrām. Lingvistika ir valodas izpēte un tas, kā cilvēki sazinās, izmantojot runas skaņas un vārdus. Šos priekšmetus bieži apgūst kopā, jo lingvistikas izpratne ir svarīga cilvēku mācīšanai, un antropoloģija aplūko pagātnes civilizāciju izglītību un valodu.
Tiesību zinātne, politikas zinātne un vēsture
Sociālās zinātnes ietver tiesību zinātni, kas regulē valdību un cilvēku radītos noteikumus, lai nodrošinātu sakārtotāku sabiedrību. Tāpat politikas zinātne ir pētījums par valdībām un to, kā cilvēki veido sociālās struktūras, lai pārvaldītu vai pārvaldītu iedzīvotājus. Vēsturnieki aplūko pagātnes civilizācijas un notikumus, lai mācītos no iepriekšējiem laikiem un labāk izprastu mūsdienu problēmu vai kultūru kontekstu.
Psiholoģija un socioloģija
Psihologi pēta cilvēka prātu un cenšas saprast, kā cilvēki piedzīvo pasauli caur dažādām emocijām, idejām un apziņas stāvokļiem. Daži no šī pētījuma ir pārgājuši uz bioloģiju, jo daži psihologi aplūko ķīmiskās reakcijas un fiziskos elementus, kas saistīti ar cilvēka apziņu. Sociologi pēta cilvēkus kopumā, koncentrējoties uz dažādām mūsdienu kultūrām vai sociālajām apakšgrupām. Socioloģijas izpētē bieži tiek iesaistītas cilvēku grupas, nevis indivīdi, un izpratne par to, kā cilvēki ir savstarpēji saistīti un funkcionē kā sabiedrība.
Mīkstās zinātnes klasifikācija
Mūsdienās miljoniem cilvēku profesionāli strādā sociālajās zinātnēs. Tā kā cilvēku attiecības un īpašības ir ļoti sarežģītas, dažās jomās nav objektīvas patiesības, un daudz darba ir balstīta uz interpretāciju. Tas, kas sociālajās zinātnēs definē “patiesību”, biežāk ir viedoklis, nevis fakts, padarot sociālo zinātņu atklājumus potenciāli mazāk ticamus nekā grūtāko zinātņu atklājumus. Tomēr eksperimentēšana joprojām ir galvenā šīs jomas sastāvdaļa, un tāpēc antropologa “viedokļi” parasti tiek atbalstīti gadu ilgos pētījumos un pētījumos.
Īsa sociālo zinātņu vēsture
Sociālās zinātnes ir pastāvējušas vismaz kopš Senās Grieķijas, kur tādi filozofi kā Platons un Aristotelis pētīja daudzus pasaules aspektus. Šiem domātājiem nebija būtiskas atšķirības starp sociālo un dabas zinātni, kā tas ir šodien. Tādas disciplīnas kā ģeometrija un socioloģija sajauca un praktizēja vienas un tās pašas kopienas.
Lai gan sociālās zinātnes ir pētītas visā vēsturē, zinātnieki 20. gadsimta sākumā popularizēja zinātniskās metodes mūsdienu pielietojumu cilvēku domām un attiecībām. Pirms tam bija tādi domātāji kā Džons Djūijs, kuri mēģināja apvienot zinātnisko metodi ar sociālajiem jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot Darvina ietekmei uz filozofiju. Mūsdienās zinātne ir daudz specializētāka un sarežģītāka, un tai ir nepieciešami eksperti atsevišķās jomās.