Kas ir starpbanku likme?

Finanšu pasaulē procenti ir naudas cena. Procentu summa, kas tiek maksāta, lai aizņemtos līdzekļus, ir atkarīga no pašreizējām tirgus likmēm, līdzekļu pieejamības un citiem faktoriem, piemēram, aizdevuma ilguma vai iepriekšējās kredītvēstures. Bankām arī ir jāmaksā procenti, kad tās aizņemas līdzekļus. Viskonkurētspējīgākā jeb zemākā procentu likme ir starpbanku likme, kas ir likme, ko bankas iekasē viena no otras par īstermiņa aizdevumiem.

Lai labāk izprastu, kā tiek izmantota starpbanku likme, saukta arī par vienas nakts likmi, ir svarīgi saprast, kā šī likme radusies. Bankas gūst ienākumus, aizdodot naudu un iekasējot noteiktu procentu likmi par šiem aizņemtajiem līdzekļiem. Tā kā bankas aizņēmējiem izsniedz noguldījumus, tām ir tikai daļa no kopējās noguldījuma vērtības. Lielākajā daļā lielo monetāro sistēmu, piemēram, ASV un Federālo rezervju sistēmas pieņemtajā sistēmā, bankām ir jāuzglabā noteikts naudas daudzums, ja klientiem ir jāizņem līdzekļi. Sistēma ir paredzēta, lai palīdzētu novērst “bankas pārtraukšanu” vai izņemšanas paniku. Ja rezerves vai minimālā skaidrās naudas summa kasē ir pārāk maza, bankai ir jāaizņemas līdzekļi. Likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus, tiek saukta par starpbanku likmi.

Viena no pasaulē populārākajām starpbanku likmēm ir Londonas starpbanku piedāvājuma likme (LIBOR). Tā atspoguļo labāko procentu likmi, ko aizņēmējs var saņemt par aizdevumu, un to izmanto kā atsauces likmi Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. To izmanto arī tirgus analītiķi un aizdevuma speciālisti kā etalonu, lai noteiktu aizdevumus, kas ir mazāk piemēroti aizņēmējiem. Piemēram, aizdevumam lielai korporācijai var būt norādītā procentu likme LIBOR +.05, savukārt mazam jaundibinātam uzņēmumam var būt norādītā procentu likme LIBOR +3.00. Kopumā, jo augstāks ir aizņēmēja risks, jo augstāka ir procentu likme virs LIBOR.

Viens no faktoriem, kas lielā mērā ietekmē starpbanku likmi, ir forex jeb ārvalstu valūta. Jebkura valsts, kas emitē valūtu, var piedalīties valūtu tirdzniecības tirgū. Centrālās bankas izmanto starpbanku likmi kā faktoru monetārās politikas noteikšanā. Kopumā starpbanku likmes pieaugums liecina, ka ir notikusi kapitāla plūsmas samazināšanās. Tāpat arī procentu likmju samazināšanās liecina par kapitāla plūsmas pieaugumu. Naudas izmaksām pieaugot, mazāk cilvēku var atļauties piekļūt kapitālam, un rodas kredītu krīze. Naudas cenai samazinoties, arvien vairāk cilvēku var atļauties piekļūt līdzekļiem, un ekonomika plaukst. Izmaiņas centrālo banku monetārajā politikā var būtiski ietekmēt forex cenas, tāpēc valūtas tirgotāji rūpīgi uzrauga lielo centrālo banku lēmumus.