TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir Šveices privātbanku pakalpojumi?

Īsā atbilde

Šveices privātbanku pakalpojumi ir turīgu klientu apkalpošanas modelis, kurā banka pārvalda kapitālu, konsultē par ieguldījumiem un kārto ar mantas pāreju saistītus jautājumus. Banku noslēpuma laikmets, ar ko Šveice bija pazīstama, ir beidzies, jo darbojas automātiskā nodokļu informācijas apmaiņa starp valstīm.

Vēsturiski Šveices reputācija balstījās trīs lietās: politiskā stabilitāte, stiprā valūta un stingrs banku noslēpums, kas 20. gadsimtā bija nostiprināts arī tiesību aktos. Ap to izveidojās vesela nozare, kas apkalpoja ārvalstu klientus. Starptautiskais spiediens pēc pasaules finanšu krīzes šo modeli mainīja: Šveice pievienojās starptautiskajam finanšu kontu informācijas automātiskās apmaiņas standartam, un tas nozīmē, ka ziņas par Latvijas nodokļu rezidenta kontu nonāk Valsts ieņēmumu dienestā.

Pats pakalpojums mūsdienās ir samērā tehnisks. Klientam parasti piedāvā divus pārvaldīšanas veidus. Diskrecionārā mandāta gadījumā banka pieņem ieguldījumu lēmumus pati atbilstoši saskaņotai stratēģijai, bet konsultatīvā modelī lēmumu pieņem klients, un banka sniedz ieteikumus. Papildus tam parasti ir kontu turēšana vairākās valūtās, kredīts pret vērtspapīru ķīlu, ziņošana un atbalsts jautājumos par mantas pāreju paaudzēs.

Izmaksas šādā modelī nav vienā rindā, un tieši tās izšķir rezultātu. Parasti ir turēšanas jeb glabāšanas maksa, pārvaldīšanas maksa procentos no aktīvu vērtības, darījumu komisijas un ieguldījumu fondu iekšējās izmaksas. Ja procenti izskatās nelieli, tie tomēr jārēķina pret visu kapitālu un pret gadiem. Pirms līguma parakstīšanas ir jāprasa visu izmaksu kopsavilkums vienā dokumentā un jāsalīdzina tas ar vietējo vai citu Eiropas Savienības pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu.

Latvijas nodokļu rezidentam pienākums ir vienkāršs un nemainīgs: ienākums ir deklarējams neatkarīgi no tā, kurā valstī tas gūts. Tas attiecas uz procentiem, dividendēm un kapitāla pieaugumu no vērtspapīru pārdošanas. Konkrētās likmes un deklarēšanas termiņus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un ir arī nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi, kas nosaka, kura valsts ko apliek. Cerība, ka ārvalsts konts paliks neredzams, mūsdienās ir gan naiva, gan bīstama, jo izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir sodāma.

Ir arī lietas, kuras Šveices banka nedod. Eiropas Savienības ieguldītāju aizsardzības regulējums uz trešās valsts pakalpojumu sniedzēju neattiecas tāpat kā uz vietējo, un noguldījumu garantiju sistēma Šveicē ir cita nekā Eiropas Savienībā, kur garantētā summa ir vienota un izteikta euro. Pievienojas valūtas risks: ja jūsu izdevumi ir euro, bet kapitāls Šveices frankos, valūtas svārstības ietekmē reālo rezultātu pat tad, ja ieguldījumi aug.

Kā atšķirt reālu pakalpojumu no krāpniecības

Reāla banka nesola noteiktu peļņu, neprasa steigties un nekad neaicina pārskaitīt naudu uz privātpersonas kontu. Tā vienmēr veic klienta izpēti, prasa dokumentus par līdzekļu izcelsmi un skaidro riskus rakstiski. Prasība pierādīt naudas izcelsmi nav aizdomu izteikšana, bet noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasība, kas attiecas uz visiem.

Ja piedāvājums nāk no sociālajiem tīkliem vai zvanītāja, kurš min slavenu banku un piedāvā ekskluzīvu iespēju, tā gandrīz vienmēr ir krāpniecība. Šaubu gadījumā pārbaudiet uzņēmumu uzraudzītāja reģistrā un ziņojiet par mēģinājumu Valsts policijai.

Kad šāds pakalpojums vispār ir vietā

Privātbanku modelis ir domāts lieliem kapitāliem, un bankas parasti nosaka minimālo aktīvu apjomu. Mazākām summām tā pati stratēģija ir sasniedzama daudz lētāk ar plaši diversificētiem fondiem vai pensiju plāniem, bez atsevišķas pārvaldīšanas maksas.

Ja apsverat ārvalstu risinājumu, iepriekš konsultējieties ar nodokļu konsultantu Latvijā, nevis tikai ar bankas pārstāvi ārzemēs. Bankas konsultants pārzina produktu, bet par Latvijas deklarēšanas pienākumiem atbildat jūs pats.

Latvijas alternatīvas un dokumentu sakārtošana

Latvijā līdzīgus pakalpojumus sniedz vairākas bankas un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, un tiem ir sava uzraudzība. Bankas un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējus Latvijā uzrauga Latvijas Banka, un uzņēmumam jābūt licencētam. Pirms uzticat naudu, licences esamība jebkurā gadījumā jāpārbauda uzraudzītāja reģistrā, un tas attiecas gan uz vietējiem, gan uz ārvalstu piedāvājumiem.

Ir vēl viens aspekts, ko Latvijā bieži nepamana. Šveices bankas ļoti rūpīgi izvērtē, vai klientam ar konkrētās valsts nodokļu iestādi viss ir kārtībā, un pieprasa apliecinājumus par nodokļu rezidenci un līdzekļu izcelsmi. Ja dokumentu nav, konta atvēršanu vienkārši atsaka, un arī esošas attiecības var izbeigt. Tāpēc praktiskais solis pirms jebkādas sarunas ar ārvalstu banku ir savest kārtībā savus Latvijas dokumentus: deklarācijas, darījumu apliecinājumus un pamatojumu, no kurienes kapitāls nācis.

Avoti