Tehniskās aizstāšanas robežlikme ir ekonomisks termins, kas norāda attiecību, ar kādu vienu izejvielu var aizstāt ar citu, vienlaikus saglabājot nemainīgu kopējo ražošanas apjomu. Tas ļauj analītiķiem noteikt visrentablāko ražošanas metodi konkrētai precei, līdzsvarojot divu atsevišķu, bet vienlīdz nepieciešamo sastāvdaļu konkurējošās vajadzības. Šīs attiecības aprēķinu ir visvieglāk veikt, ievades summas attēlojot XY grafikā, lai vizuāli attēlotu nobīdes ātrumu vairākās iespējamās ievades kombinācijās. Tā nav viena fiksēta vērtība, un tā ir jāpārrēķina katrai maiņai uz augšu vai uz leju mainīgā kontinuumā.
Piemēram, var pieņemt, ka, lai saražotu 100 produkta X vienības, ir nepieciešama viena darba vienība un 10 kapitāla vienības. Aprēķinot darbaspēka tehniskās aizstāšanas robežlikmi, tiks norādīts, cik kapitāla vienību var “ieekonomēt”, pievienojot papildu darbaspēka vienību, vienlaikus saglabājot kopējo produkcijas vienības ražošanas apjomu nemainīgā līmenī 100. Ja 100 produkta X vienības var saražot ar divas darba vienības un tikai septiņas kapitāla vienības, tad darbaspēka attiecība pret kapitālu ir 3:1.
Tomēr šis skaitlis ir raksturīgs katrai konkrētai ievades vērtību kopai. Lai gan šajā gadījumā, pārejot no 1 uz 2 darba vienībām, aizstāšanas koeficients bija 3:1, tas nenozīmē, ka tā arī turpmāk būs 3:1 visām darbaspēka un kapitāla kombinācijām. Ja, lai ražotu 100 produkta X vienības, izmantojot trīs darbaspēka vienības, ir jāizmanto tikai piecas kapitāla vienības, attiecība ir mainīta uz 2:1 šai konkrētajai darbaspēka/kapitāla kombinācijai.
Šī specifika izskaidro, kāpēc tehniskās aizstāšanas robežlikmi vislabāk vizuāli attēlot grafikā, izmantojot visas iespējamās darbaspēka un kapitāla kombinācijas. Tas ļauj ātri vizuāli izmantot mainīgās likmes visā iespējamā darbaspēka/kapitāla kombināciju spektrā. Tas kopā ar informāciju par cenu noteikšanu dažādām sastāvdaļām ļauj ātri noskaidrot, kura darbaspēka/kapitāla kombinācija nodrošina visrentablāko metodi konkrēta produkta daudzuma ražošanai.
Veidojot šos aprēķinus, ir jāpieņem, ka darba vienības ir vienlīdz dārgas salīdzinājumā ar kapitāla vienībām. Mērķis tad kļūst par ražošanas punkta atrašanu, kur kopējās darbaspēka un kapitāla vienības tiek samazinātas līdz minimumam, ietaupot vislielākās izmaksas. Turpinot iepriekšējo piemēru, kombinācijā 10, vienai darbaspēka vienībai un 11 kapitāla vienībām ir vajadzīgas 100 apvienotās darbaspēka/kapitāla vienības, lai iegūtu produkta X 100. Otrā kombinācija, kas sastāv no divām darbaspēka vienībām un septiņām kapitāla vienībām, samazina to līdz deviņām vienībām, savukārt trešā kombinācija, kas nodarbina trīs darbaspēka vienības un piecas kapitāla vienības, samazina to līdz septiņām. Tādējādi trešā kombinācija kļūst par visrentablāko metodi, lai saražotu XNUMX X produkta vienības.
SmartAsset.