Tējas oga jeb Gaultheria procumbens ir aromātisks krūms, kas aug tuvu zemei, un tam ir izplatīts augšanas paradums, kas liek daudziem dārzniekiem to izmantot kā zemes segumu. Tā dzimtene ir Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu reģioni, un to var audzēt USDA zonās no trīs līdz astoņām. Tējogas ir ne tikai aromātiskas un patīkamas skatienam, bet arī ziemas zaļumu eļļas avots – aromātiska ēteriskā eļļa, ko ražo vairākas augu ģimenes.
Tējas ogu lapas ir ovālas, spīdīgas un tumši zaļas. Augs ražo mazus baltus zvanveida ziedus, kas rudenī un ziemā nogatavojas spilgti sarkanās ogās. Tējas ogas paliek mūžzaļas, kas var būt pievilcīgas aukstā klimatā, kur daudzi augi ir lapu koki, jo tējas ogas var nodrošināt jauku zaļas krāsas segu, ja vien to neklāj sniegs.
Ziemenes eļļai ir ļoti izteikta, asa smarža. To vēsturiski izmanto sveču, vīraku un popurija smaržošanā, kā arī izmanto gumijas aromatizēšanai. Tējas ogu sveķi ir īpaši populāri Tenesī un Kentuki štatā, un to parasti var iegādāties konfekšu veikalos, kas specializējas vecmodīgās un nostalģiskas konfektēs. Dažas linimentas un konfektes ir arī aromatizētas ar ziemas zaļumu, tāpat kā zobu pastas un citi personīgās higiēnas līdzekļi.
Kā norāda nosaukums, tējas ogu lapas var arī mērcēt, lai pagatavotu augu tisānu. Mērcēšanai parasti jābūt ilgstošai, jo pretējā gadījumā augs neizdalīs pietiekami daudz ziemcietes eļļas, lai smarža būtu jūtama. Daži cilvēki uzskata, ka tējas ogu tisanes ir noderīgas saaukstēšanās un klepus gadījumā, bet citi vienkārši izbauda spirgto smaržu. Ziemas zaļumu eļļa lielos daudzumos var būt toksiska, taču tējas ogu tisāne parasti nesatur pietiekami daudz ziemzāļu, lai radītu bažas.
Ja vēlaties savā dārzā audzēt tējas ogas, izvēlieties vietu, kas ir pilnā vai daļēji ēnā, un pārliecinieties, ka augsne ir smilšmāla. Ja augsne ir smaga vai blīva, papildiniet to ar mulču, lai augam būtu irdena augsne, kurā augt. Tējas dod priekšroku augsnei ar neitrālu pH līmeni, un tām patīk labi drenētas vietas. Tējogām nav lielas prasības pēc ūdens, tāpēc tās ir piemērotas cilvēkiem, kuri cenšas uzturēt zemūdens dārzus, kā arī tās var veidot ar atzarošanu un rūpīgu apmācību, lai izveidotu zemus dzīvžogus vai glītus zemes segumus.