Tematiskais apercepcijas tests (TAT) ir psiholoģisks tests, ko izmanto personības novērtēšanai. Tas ir instruments, lai novērtētu indivīda attieksmi, motivāciju, domāšanas modeļus, emocionālās reakcijas un novērošanas spējas. Tematiskais apercepcijas tests sastāv no 31 attēla kartītes, kas attēlo cilvēkus dažādās situācijās un apstākļos. Personām, kas veic tematiskās apercepcijas testu, tiek parādīta atlasīta kāršu sērija un par katru no tām tiek lūgts izveidot dramatisku stāstu. Šo testu veic profesionāli psihologi, kuri ir īpaši apmācīti tā administrēšanā un interpretācijā.
Lai gan tematiskajam uztveres testam nav laika ierobežojuma, tas parasti tiek veikts divās sesijās, kas katra ilgst aptuveni stundu. Persona, kas veic testu, tiek ievietota telpā, kurā nebūs nekādu traucējumu. Katrā sesijā viņam vai viņai tiek parādītas 10-14 kārtis, kas ir atlasītas no standarta kartīšu komplekta, kurā ir 31. Psihologs saliek kārtis kaudzē ar seju uz leju un pa vienai iedod testa veicējam. Kad katrs stāsts ir pabeigts, persona ievieto karti citā kaudzē ar attēlu uz leju sev priekšā.
Tematiskā apercepcijas testa sākumā tiek dotas instrukcijas, kā pastāstīt stāstu par attēlu katrā kartītē, taču testa vajadzībām stāstā jāiekļauj daži īpaši elementi; ja kāds no elementiem tiek izlaists, psihologs par to jautās. Subjektiem ir jāsniedz psihologam vispārējs attēlā redzamā notikuma apraksts, kā arī jāpasaka, kādi notikumi noveda pie attēlā redzamā notikuma. Stāstam jāiekļauj arī to, kādas domas un sajūtas valda attēlos redzamie cilvēki un kāds ir stāsta gala rezultāts.
Kad 1930. gados pirmo reizi tika izstrādāts tematiskais apercepcijas tests, 31 kartīte tika sadalīta trīs kategorijās. Viena karšu kategorija bija paredzēta lietošanai tikai sievietēm, viena – tikai vīriešiem un viena – abiem dzimumiem. Laika gaitā psihologi pieņēma lēmumus likvidēt šīs kategorijas un izmantot vienu un to pašu 31 karti abiem dzimumiem.
Pēc pārbaudes psihologs novērtē ne tikai stāsta saturu, bet arī to, kā indivīds stāstīja stāstu. Psihologs izmantos tādas lietas kā indivīda poza, vilcināšanās un balss tonis, stāstot stāstu, lai interpretētu testu. Šo testu izmanto ne tikai klīniski psiholoģiskā vai psihiatriskā vidē, bet arī, lai novērtētu personas, kuras ir kandidātes darbam jomās ar augstu stresa līmeni, piemēram, tiesībaizsardzībā, militārajā jomā un izglītībā.