Kas ir Tera Mai reiki?

Reiki tradīcija aizsākās Japānā divdesmitā gadsimta sākumā, un tās pamatā ir priekšstats par dzīvības enerģiju, kuru praktizētājs ar roku uzlikšanu vai turēšanu virs ķermeņa it kā novada klientam. Tera Mai atšķiras ar to, ka papildus reiki simboliem izmanto simbolus, kas saistīti ar uguns, zemes, gaisa un ūdens elementiem, un ar stingri noteiktu iesvētīšanas kārtību, kurā skolotājs pakāpeniski nodod skolēnam pieeju šīm enerģijām.

Seanss norit līdzīgi citām reiki formām: klients paliek apģērbies, guļ vai sēž, bet praktizētājs klusējot novieto rokas dažādās pozīcijās. Cilvēki parasti apraksta siltuma, tirpšanas vai dziļa miera sajūtu, un tieši atslābināšanās ir biežāk minētais ieguvums. Pētījumi, kuros reiki salīdzināts ar imitētu procedūru, konsekventu ietekmi uz slimību gaitu nav uzrādījuši, tāpēc iespējamais efekts tiek skaidrots ar atslābināšanos, uzmanību un gaidām.

Latvijas tiesiskajā ietvarā šeit ir svarīga robeža. Ārstniecība ir darbība, ko veic ārstniecības persona ar atbilstošu izglītību un reģistrāciju ārstniecības personu reģistrā, un reiki praktizētājs par tādu nekļūst. Tāpēc solījumi izārstēt slimību, atcelt ārsta nozīmētu terapiju vai aizstāt diagnostiku ir gan maldinoši, gan potenciāli bīstami, un par maldinošu komercpraksi var iestāties atbildība.

Tera Mai praksi bieži jauc ar fizioterapiju, masāžu vai psihoterapiju. Fizioterapeits un psihoterapeits ir regulētas profesijas ar noteiktu izglītību un uzraudzību, masāža ir fizisks manuāls darbs ar audiem, bet reiki fizisku iedarbību neparedz. Ja cilvēkam ir sāpes, nogurums vai trauksme, primāri ir izslēdzami medicīniski cēloņi, un relaksācijas prakses var būt tikai papildinājums. Praktiski tas nozīmē šādu secību: vispirms ģimenes ārsts un vajadzīgie izmeklējumi, tad ārstēšana, un tikai pēc tam, ja vēlaties, relaksācijas prakse kā papildinājums.

Ja seanss tomēr tiek apmeklēts, ir vērts zināt patērētāja pusi. Pakalpojumam ir jābūt skaidrai cenai, un par to ir tiesības saņemt maksājumu apliecinošu dokumentu. Ilgtermiņa kursu priekšapmaksa ir riskanta: ja pakalpojuma sniedzējs pārtrauc darbību, naudas atgūšana ir apgrūtināta. Ja ir maksāts par pakalpojumu, kas netiek sniegts, vai ja solījumi bijuši maldinoši, sūdzību var iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram, bet par personu, kas bez tiesībām nodarbojas ar ārstniecību, var ziņot Veselības inspekcijai.