Ir divas galvenās budisma nozares: Theravada un Mahayana. Mahajanas budisms balstās uz kolektīvu apgaismības jēdzienu, kur cilvēki palīdz viens otram tur nokļūt. Teravādas budisms, kas tiek uzskatīts par vecāko no abām skolām, ir vairāk individuālistisks — uzskata, ka katram cilvēkam pašam jāsasniedz apgaismība.
Teravādas budisms uzskata, ka censoņi vai meklētāji iegūst garīgu ieskatu tikai no savas pieredzes un izpētes, nevis no aklas ticības vai citas personas pieredzes un izmeklēšanas. Taču arī Theravada tradīciju svētie raksti uzsver gudro padomu ievērošanu. Tāpēc patiesībā tā ir paša pieredzes un izpētes apvienojums, kā arī gudra padoma ievērošana, kas galu galā novedīs pie garīgās izaugsmes un apgaismības.
Apgaismības meklētājiem Theravada budismā ir jāseko un jāpraktizē cēls astoņkāršais ceļš, ko mācīja Buda, lai apzinātos galīgo patiesību. Astoņkārtējais ceļš sastāv no pareiza skatījuma, pareizas tieksmes, pareizas runas, pareizas darbības, pareizas iztikas, pareizas pūles, pareizas uzmanības un pareizas koncentrēšanās. Kad šis Ceļš tiek uzticīgi sekots, tiek uzskatīts, ka meklētājs tiks vadīts uz garīgo atmodu.
Teravādas budismā visu cilvēku ciešanu cēlonis ir alkas jeb dukkha. Šī tieksme var izpausties kā daudzu veidu apgānīšana, tostarp dusmas, slikta griba, alkatība, greizsirdība, naids, iedomība, bailes, apsēstība, jutekliskā tieksme, atriebība, aizkaitinājums, depresija un trauksme. Teravādas budisms uzskata, ka alkas kaitē ne tikai indivīdam, bet arī līdzcilvēkam.
Lai atbrīvotos no ciešanām un iegūtu apgaismību, censoņiem ir jāmeditē. Tas ir labākais un vienīgais efektīvais paņēmiens garīgās pamošanās sasniegšanai. Tikai meditācijā var izpētīt un saprast netīrumus un tādā veidā tos iznīcināt. Ar laiku meditētājs sapratīs apgaismību un nirvānu, kas ir Theravada budisma galamērķi.
Nirvāna attiecas uz pilnīgas svētlaimes stāvokli, ko pavada atbrīvošanās no atkārtotiem dzimšanas, slimības, novecošanas un nāves cikliem. Katrs indivīds ir atbildīgs par savas apgaismības un atbrīvošanās sasniegšanu.
Teravādas budisms pašlaik tiek praktizēts visā pasaulē, tostarp Šrilankā, Kambodžā, Laosā, Birmā un Taizemē. To praktizē arī noteiktas minoritātes Ķīnas, Vjetnamas un Bangladešas daļās. Mūsdienās visā pasaulē ir vairāk nekā simts miljonu piekritēju, un pēdējās desmitgadēs tas ir piesaistījis sekotājus arī Rietumos.