Daudzas tiesību sistēmas visā pasaulē aizsargā personas tiesības pret apsūdzību pret sevi, kas bieži izriet no policijas nopratināšanas vai pratināšanas. Šīs tiesības ir zināmas kā tiesības klusēt. Tiesības uz klusēšanu tiek piemērotas un uz ko tās attiecas, atšķiras atkarībā no jurisdikcijas.
Klusēšanas tiesību pamatā ir ideja, ka personu nedrīkst piespiest atbildēt uz jautājumiem, kas var apsūdzēt viņu pašu. Dažās tiesību sistēmās tiesības atturēties no atbildēm uz jautājumiem ir skaidri noteiktas konstitūcijā vai ietvertas valsts kodeksos vai statūtos. Citās valstīs tiesības ir attīstījušās kā daļa no valsts vispārējām tiesībām.
Dažos gadījumos, piemēram, Vācijā un Nīderlandē, tiesības uz klusēšanu attiecas uz personu no brīža, kad tā kļūst par aizdomās turamo noziegumā. Citās valstīs, piemēram, Indijā un Dienvidāfrikā, tiesības netiek piešķirtas, kamēr persona nav apsūdzēta noziegumā. Amerikas Savienotās Valstis ir kaut kur pa vidu, piešķirot tiesības klusēt ikvienam, kas tiek uzskatīts par policijas apcietinājumā esošu. Neatkarīgi no tā, kad tiesības sākas, tās parasti turpinās visu turpmāko tiesvedību, tostarp tiesvedību. Amerikas Savienotajās Valstīs, kad persona izvēlas izmantot savas tiesības klusēt tiesas procesā, to parasti sauc par “piekto”, jo tiesības izriet no Konstitūcijas piektā grozījuma.
Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, prokuroriem un tiesnešiem ir jāinformē persona par viņu tiesībām klusēt lielākajā daļā jurisdikciju, kas atzīst tiesības. ASV šie brīdinājumi ir zināmi kā “Mirandas brīdinājumi” pēc Augstākās tiesas lietas, kurā tiesībaizsardzības darbiniekiem tie bija jāsniedz. Dažās jurisdikcijās tiesību klusēt izmantošanu nevar uzskatīt par vainas pierādījumu, savukārt citās tiesnesis vai zvērināto tiesa no klusēšanas var secināt par vainu vai pārkāpumu.
Personai pieejamais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, ja ir pārkāptas viņas tiesības uz klusēšanu, arī atšķirsies atkarībā no jurisdikcijas. Lielākajā daļā valstu, ja persona ir nopratināta, pārkāpjot tiesības klusēt, visi nopratināšanā iegūtie pierādījumi tiesas procesā ir nepieņemami. Ja ir izteikti nepieciešamie brīdinājumi un persona izvēlas atbildēt uz jautājumiem vai sadarboties ar policiju, tad uzskatāms, ka viņa ir atteikusies no tiesībām klusēt. Lai aizsargātu jebkādus pierādījumus, kas iegūti ar brīvprātīgi sniegtiem paziņojumiem, vairums tiesībaizsardzības iestāžu liek personai parakstīt atteikšanos vai pat ierakstīt brīdinājumus un turpmāko atteikšanos.