Tiesību atruna ir apdrošināšanas tiesību aspekts, kas ļauj apdrošināšanas sabiedrībai provizoriski aizstāvēt savu polises prasību. Daudzās apdrošināšanas polisēs ir iekļauta klauzula, kas nosaka, ka apdrošināšanas sabiedrība nodrošinās apdrošinājuma ņēmējam aizsardzību, ja apdrošinājuma ņēmējs kādreiz tiks iesūdzēts, pamatojoties uz segto prasību. Tas ir izplatīts, piemēram, medicīniskās pārkāpuma apdrošināšanas prasībās, kā arī vispārējās atlīdzības prasībās. Tomēr lielākajai daļai tiesas prāvu iznākumi ir neskaidri, un jau sākumā reti ir skaidrs, vai lieta patiešām ir saistīta ar kaut ko, ko sedz apdrošināšanas polise. Apdrošināšanas sabiedrības tomēr aizstāvēs savu apdrošinājuma ņēmēju, taču tās to dara, ievērojot tiesību atrunu.
Tiesību rezervēšana parasti tiek nosūtīta kā vēstule apdrošinājuma ņēmējam. Tās formulējums atšķiras atkarībā no prasības un jurisdikcijas, taču galvenais ir tas, ka apdrošināšanas sabiedrība uzsāk aizstāvību, taču šī aizstāvība nav jāuzskata par lietas akceptu, ja izrādās, ka lieta netiek segta. Citiem vārdiem sakot, apdrošināšanas sabiedrība aizstāvēs lietu, ja lieta galu galā attiecas uz kaut ko, kas ietverts polisē, bet, ja nē, aizstāvība beigsies un apdrošinājuma ņēmējam būs jānodrošina cita pārstāvība. Tiesību rezervēšana izriet no precīza sākotnējās politikas formulējuma un balstās uz līgumtiesību ciešu interpretāciju un piemērošanu.
Lielākajā daļā tiesību atrunu vēstuļu arī norādīts, ka apdrošināšanas sabiedrība uzņemas tikai aizstāvības pienākumus un iespējamo atbildību par prasībām, kas ir tieši saistītas ar polisi. Reti ir gadījumi, kad tiesas prāvā tiek izvirzīta tikai viena prasība. Parasti tikai viena vai divas no iespējamām prasībām faktiski ir saistītas ar segumu, un apdrošināšanas sabiedrība ir atbildīga tikai par to, kas ir, aizstāvību.
Piemēram, tiesas prāvā par medicīnisku nepareizu darbību prasītājs var apgalvot, ka ārsts, sniedzot aprūpi, rīkojies nolaidīgi, rīkojies apzināti, sniedzot to pašu aprūpi, kļūdījies rēķinu izrakstīšanā un iesaistījies krāpnieciskās finanšu darbībās. Ja ārsta pārkāpuma apdrošināšanas polise viņu sedz tikai pret vispārēju nolaidību, apdrošināšanas sabiedrība iesniegs aizstāvību, bet tikai attiecībā uz prasību par nolaidību. Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par rēķinu izrakstīšanas vai finanšu krāpšanas prasībām, un, ja tiesa galu galā konstatē, ka ārsta darbības bija tīšas, nevis nolaidīgas, apdrošināšanas sabiedrība arī nav atbildīga par šo prasību. Apdrošināšanas sabiedrība to izskaidro ārstam, izmantojot tiesību rezervācijas vēstuli.
Bez šādas vēstules apdrošināšanas sabiedrība var būt atbildīga par visu prasību aizstāvību, pat to, kurām nav nekāda sakara ar polisi, vai par tām, kuras tiek uzskatītas par ārpus polises darbības jomas. Lielākajā daļā jurisdikciju aizstāvības uzsākšana nozīmē visu prasību klusu pieņemšanu, ja vien nav noteikts citādi. Tiesību rezervēšana ir tāda noteikums.
Tiesību rezervēšana nav tas pats, kas paziņojums, ka visas tiesības ir rezervētas. Brīdinājums “visas tiesības aizsargātas”, kā redzams daudzos multivides produktos un juridiskajās atrunās, ir autortiesību likuma elements. Autortiesības pēc savas būtības piešķir īpašniekam ekskluzīvas un pilnīgas likumīgas tiesības izplatīt, tirgot un izpildīt jebkuru ar autortiesībām aizsargātu darbu. “Visas tiesības paturētas” pievienošana kalpo kā atgādinājums par šīm tiesībām, jo īpaši ar autortiesībām aizsargāta materiāla, piemēram, filmu, televīzijas šovu un mūzikas ierakstu, patērētājiem.