Trešās pakāpes sirds blokāde ir sirdsdarbības traucējumi, kad sirdsdarbība kļūst neorganizēta, jo ātrijos radītais elektrokardiostimulācijas signāls nenonāk sirds kambaros, ļaujot ātrijiem un sirds kambariem pukstēt neatkarīgi. Parasti šis stāvoklis ir jāārstē ar mākslīgo elektrokardiostimulatoru, lai regulētu sirdsdarbību. Visbiežākais trešās pakāpes sirds blokādes cēlonis ir sirds išēmija, kad tiek pārtraukta asins plūsma uz sirds muskuli un tā rezultātā tiek bojātas sirds daļas.
Veselam indivīdam sirdsdarbība sākas sinoatriālajā mezglā (SA mezglā) un virzās uz sirds kambariem, koordinējot sirdsdarbību. Personai ar zināmu sirds blokādes pakāpi signāls tiek pārtraukts vai palēnināts. Trešās pakāpes sirds blokādes gadījumā, ko sauc arī par pilnīgu sirds blokādi, signāls vispār netiek cauri. Sekundārais dabiskais elektrokardiostimulators sirds kambaros iedegas pats par sevi, liekot tiem pārspēt pavisam citā ritmā.
Pacientam ar trešās pakāpes sirds blokādi būs tādi simptomi kā sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana un pārmērīga svīšana. Elektrokardiogrammā būs redzami divi dažādi modeļi, kas atspoguļo ātriju un sirds kambaru nekoordinētos centienus. Medikamentus var ievadīt vai atcelt, ja zāles ir sirds blokādes cēlonis. Mākslīgo stimulāciju, parasti vispirms ar pagaidu elektrokardiostimulatoru, bieži izmanto, lai stabilizētu sirdsdarbību. Ja pacienta stāvoklis neuzlabojas patstāvīgi, pacienta sirds ritma regulēšanai var implantēt pastāvīgu elektrokardiostimulatoru.
Ja ir uzstādīts mehāniskais elektrokardiostimulators, pacientam ar trešās pakāpes sirds blokādi jābūt stabilam un pēc atveseļošanās pēc elektrokardiostimulatora operācijas var veikt parastās darbības. Ārsts var ieteikt lēnām atsākt regulāras aktivitātes, lai ķermenim būtu laiks pielāgoties. Vingrinājumi, piemēram, peldēšana vai pastaigas, var būt noderīgi, lai aktivizētos pēc sirds operācijas un saglabātu sirds un asinsvadu sistēmu pēc iespējas veselīgāku.
Cilvēkiem ar sirdsdarbības traucējumiem anamnēzē ir lielāks risks saslimt ar trešās pakāpes sirds blokādi. Sirds un asinsvadu slimības, par kurām zināms, ka izraisa išēmiju, piemēram, koronāro artēriju slimība, ir nozīmīgs riska faktors. Sirds slimību pārvaldīšana un sirds un asinsvadu veselības veicināšana ar vingrinājumiem un sabalansētu uzturu palīdzēs pacientiem samazināt sirdsdarbības traucējumu risku un ierobežos esošo sirds problēmu smagumu. Ir arī ieteicams regulāri apmeklēt ārstu, lai veiktu novērtējumu, lai noteiktu, vai pacienta stāvoklis mainās, un attiecīgi pielāgotu ārstēšanas plānu.