Tristans un Izolde ir vācu komponista Riharda Vāgnera opera trīs cēlienos, kurš izmantoja savu libretu, kas balstīts uz Tristana leģendu, ko atstāstījis Gotfrīds no Strasburgas. Vāgners ir labi pazīstams ar citām operām, tostarp Tanheizers, Loengrīns, Parsifāls, Gredzena cikls un Der fliegende Holländer, Klīstošais holandietis angļu valodā,
Divas sākotnējās skices Tristanam un Izoldei pastāv no 1856. gada, taču nopietna kompozīcija sākās tikai pēc libreta poēmas pabeigšanas 18. gada 1857. septembrī, un viss darbs tika pabeigts tikai 6. gada 1859. augustā. Tristana un Izoldas pirmizrāde notika 10. Minhenē, Vācijā, Nacionālajā teātrī Königliche Hof- und 1865. gada XNUMX. jūnijā.
Stāstu par Tristanu un Izoldi veido Prelūdija un Lībestods (Mīlestības un nāves tēma). Darbība sākas uz Tristana kuģa, kad viņš ved Izoldu no Īrijas uz Kornvolu, lai apprecētu savu tēvoci karali Marku. Izolde nosūta savu kalpu Brangēnu, lai lūgtu Tristanu ierasties pie viņas, un apmaiņā Tristana kalps atklāj Tristana un Izoldas aizmugures stāstus.
Izrādās, ka vīrietis, ar kuru Izolde bija saderināta, devās no Īrijas uz Kornvolu, lai pieprasītu nodevas, un Tristans viņu nogalināja. Maskējies Tristans ieradās pie Izoldes, lai viņu dziedinātu, un viņa to arī izdarīja, nezinot, kas viņš ir. Viņa bija apņēmības pilna viņu nogalināt, atriebjoties, taču tas, kā viņš uz viņu skatījās, lika viņai atturēties, un tagad viņai ir žēl, ka tā rīkojās.
Kuģim piezemējoties, Izolde gatavojas iedot Tristanam dziru, kas viņu nogalinās. Brangene cenšas viņu atrunāt, bet neveiksmīgi. Ienāk Tristans, un Izolde paņem no Brangēnas krūzi un pasniedz to Tristanam. Pēc tam, kad viņš dzer, to dara arī viņa, nezinot, ka Brangene ir aizstājusi mīlas dziru. Slavenais “Tristānas akords” ir dzirdams, kad pāris apskaujas, Brangene skatās izmisusi, un dzirdama karaļa Marka tuvošanās.
II cēliens notiek karaļa Marka pilī, kad karalis Marks un viņa galminieki dodas medībās. Brangēna brīdina Izoldu no Melotas, Tristana divdabīgo “draugu”, kura cenšas pāri savaldīt. Mīļotāji satiekas, kamēr Brangene uzrauga.
Pēkšņi, Brangēnam kliedzot, karalis Marks, Melots un tiesa pārtrauc tikšanos, un uz karaļa Marka apsūdzību nevar atbildēt. Melots izvelk zobenu un cīnās ar Tristanu, kurš ļauj Melotam viņu ievainot.
Tristana un Izoldas III cēliens norisinās Tristana pilī, kur Tristans nav atguvies no brūces un ir maldījies. Viņa kalps Kurvenāls ir nosūtījis Izoldi viņu dziedināt. Izolde ienāk, bet Tristans mirst viņas rokās.