Gaisma sastāv no enerģijas viļņiem, kas spēj pārvietoties bez vides klātbūtnes, caur kuru pārvietoties. Gaismas enerģijai ir gan elektriskais, gan magnētiskais lauks, tāpēc to bieži dēvē par elektromagnētisko starojumu. Gaismas viļņiem ir daudz dažādu izmēru vai viļņu garumu. Gaisma, ko mēs varam redzēt, ir tikai ļoti neliela daļa no pastāvošā gaismas viļņu spektra. Ultravioletā gaisma ir daļa no elektromagnētiskā spektra ārpus redzamās gaismas.
Cilvēki neredz ultravioleto gaismu, bet daži kukaiņi, piemēram, bites, to var redzēt. UV gaismai ir īsāks viļņa garums, augstāka frekvence un lielāka enerģija nekā gaismai redzamajā spektrā. Viļņa garums ir viļņa lielums vai attālums starp diviem atbilstošiem viļņu punktiem — piemēram, no pīķa līdz virsotnei vai no ieplakas līdz dziļumam. Frekvence ir viļņu skaits, kas šķērso noteiktu punktu noteiktā laika intervālā, parasti vienā sekundē. Frekvence ir tieši saistīta ar enerģiju, tāpēc jo augstāka ir viļņa frekvence, jo lielāka ir enerģija un otrādi.
Atkarībā no gaismas frekvences tiek ražotas dažādas krāsas. Redzamajā spektrā krāsas svārstās no sarkanas, ar zemāko redzamās gaismas frekvenci, līdz violetai. Ultravioletā gaisma ir tā nosaukta, jo tā ir ārpus violetas. Tam ir īsāks viļņa garums nekā violetajai gaismai un augstāka frekvence un enerģija. Rentgenstari nāk pēc UV gaismas elektromagnētiskajā spektrā.
UV gaismas spektru var sadalīt vairākos dažādos veidos. Zinātnieki atsaucas uz tuvu, galēju un tālu UV gaismu, pamatojoties uz gaismas viļņa garumu un tā enerģētisko vērtību. UVA, UVB un UVC izmanto arī ultravioletās gaismas klasificēšanai. Atkal kategorijas nosaka pēc viļņa garuma un enerģijas. UVA vai tuvu UV gaismai ir visgarākais viļņa garums un vismazākā enerģija, savukārt ekstremālajai gaismai ir visīsākais un visvairāk enerģijas.
Lielākā daļa ultravioletās gaismas uz Zemes nāk no saules. Kad UV gaisma sasniedz atmosfēru, tā reaģē ar skābekļa molekulām, veidojot ozonu. Šī reakcija izraisa ozona slāņa veidošanos virs Zemes. Ozona slānis var atrasties no sešām līdz 31 jūdzēm (10 līdz 50 km) virs jūras līmeņa. Gandrīz visu īsviļņu ultravioleto gaismu absorbē ozona slānis, pirms tas var sasniegt Zemes virsmu.
Ilgāka viļņa garuma ultravioletā gaisma jeb UVA spēj iziet cauri ozona slānim un turpināties uz virsmu. Šāda veida UV gaisma izraisa iedegumu un saules apdegumus. Šie viļņu garumi ir būtiski veselīgai cilvēka dzīvei, jo tie izraisa D vitamīna veidošanos organismā. To savukārt izmanto veselīgu kaulu un zobu veidošanai. UV gaismu var izmantot arī ādas slimību, piemēram, psoriāzes, ārstēšanai.
Pārāk liela ultravioletā starojuma iedarbība radīs kaitīgu ietekmi. UVB gaisma izraisa saules apdegumus un dažus ādas vēža veidus. Visbīstamākais no ādas vēža veidiem ir ādas šūnu DNS bojājumi, ko izraisa UVB gaisma. Visu veidu UV gaisma ietekmē arī kolagēnu, izraisot priekšlaicīgu ādas novecošanos.