Daži saka, ka mīlestība ir universālā valoda; citi uzstāj, ka tā ir matemātika. Tomēr līdz šim ierakstītajā cilvēces vēsturē universāla valoda nav sasniegta. Daži uzskata, ka tāda pastāvēja pirms dažiem simtiem tūkstošu gadu, Homo sapiens rītausmā, no kuras ir attīstījušās visas dažādās mūsdienu valodas. Otra šo debašu puse uzstāj, ka ir jārodas organiski, kā to dara angļu valoda, kopīgi interesējoties par globālo izpratni un biznesa lietām.
Universālas valodas ideja ir bijusi valodniecības pētījumu un literāro pārdomu priekšmets gadsimtiem ilgi. Tomēr var teikt, ka šīs valodas “universāli” pastāv tikai noteiktos zemeslodes apgabalos. Piemēram, tādās valstīs kā Ķīna vai veselos reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos, tiek novērota viena valoda – attiecīgi mandarīnu ķīniešu un arābu valoda. Tomēr pat šo homogenizēto reģionu apmeklētāji joprojām atzīmē atšķirības dialektā un sintaksē, kas neļauj valodām būt universālām.
Dažās reliģiskajās tradīcijās ir stāsti par ticību universālai valodai, kas pastāvēja aizvēsturiskos laikos. Piemēram, Bībeles stāsts par Bābeles torni apraksta, kā pasaules pretrunīgās valodas jeb “mēļu sajaukšana” radās no oriģinālvalodas, ko Ādams un Ieva aizsāka Ēdenes dārzā. Indijas brahmaniskajā tradīcijā, tāpat kā jūdu un kristiešu pārliecībā, valodu izkliedēšana notika kā sodoša dieva darbība. Senie grieķi uzstāj, ka Hermess radīja daudzveidīgās mēles kā svētību mirstīgajai daudzveidībai un priekam.
Pirms vairākiem gadsimtiem ideja par universālu valodu tika radīta galvenokārt tirdzniecības un zinātnes atklājumu interesēs. Vācu matemātiķis Gotfrīds Leibnics un viņa laikabiedrs franču valodā Renē Dekarts abi ilgi domāja par to, ko Leibnics raksturoja kā “characteristica universalis” — matemātisku līdzekli ideju paušanai pāri valodu robežām. Lai gan mūsdienu aprēķini un analītiskā ģeometrija ir paveikuši garu ceļu, lai standartizētu sarežģītas idejas “universālā valodā”, šie priekšmeti diez vai ir vispārēji saprotami.
Daži ir mēģinājuši formulēt savas universālās valodas, piemēram, esperanto 19. gadsimta beigās un Lojban 20. gadsimta beigās. Abas valodas joprojām pastāv, un tās izplata valodniecības grupas, kuru dalībnieku skaits lēnām pieaug. Lai gan mērķis ir izveidot tā saukto starptautisku palīgvalodu, neviena no tām nav pietuvojusies globālas atzinības sasniegšanai.
Daudzi uzskata, ka angļu valoda ir tuvākās nākotnes universālā valoda, galvenokārt britu un amerikāņu dominētā kapitālisma izplatības dēļ visā pasaulē. Taču 2011. gadā vairāk cilvēku māca ķīniešu valodu kā pirmo valodu nekā angļu valodu, un līdz 2050. gadam, saskaņā ar National Geographic ziņām, tikpat daudz cilvēku tiks mācīti arābu, hindi un spāņu valodā. Iespējams, ka cilvēces labākā iespēja iegūt universālu valodu ir ASV Pentagona izstrādātais supertulkošanas dators, kas runā jebkurā lietotājam saprotamā valodā.