Uttanasana ir īpašs asana veids, poza, ko izmanto jogā. Tas ir pazīstams kā stāvošs līkums uz priekšu, kurā ķermenis noliecas uz priekšu gurnos, pagarinot gan paceles cīpslas kāju aizmugurē, gan mugurkaulu, kad tas stiepjas pret grīdu. Daži uzskata, ka uttanasana ir atpūtas poza, savukārt citiem tā ir ļoti izaicinoša poza pati par sevi; kā vienmēr, jebkuram jogas praktizētājam ir svarīgi neiespiest sevi pozā, kurai viņa nav gatava, jo tas var izraisīt traumas.
Utanasanas praktizēšana ir salīdzinoši vienkārša. Vislabāk ir sākt stāvus pozā, tadanā, ar kājām stingri pieguļot uz grīdas un rokām uz gurniem. Izelpojot, noliecieties uz priekšu no gurniem un noliecieties uz priekšu, pārliecinoties, ka mugurkauls ir taisns, nevis noapaļot muguras lejasdaļu. Tas nodrošinās, ka paceles cīpslas ir izstieptas, nevis mugura. Iesācēji var vienkārši pakārt rokas ķermeņa priekšā un turēt pretējos elkoņus, savukārt pieredzējušāki praktizētāji var novietot plaukstas uz grīdas vai pat satvert potīšu aizmuguri.
Utanasanā ir svarīgi turpināt pacelt un izstiept krūtis, vienlaikus turot mugurkaulu taisnu. Galu galā ķermenis izskatīsies tā, it kā tas patiešām būtu salocīts uz pusēm, lai gan būs vajadzīgs laiks, lai sasniegtu šo prasmju līmeni šajā pozā. Ja mugura sāk noapaļot, pacelieties, līdz gan mugurkaulu, gan kājas var turēt taisni. Stāju var padziļināt, katrā izelpā lēnām nolaižot ķermeņa augšdaļu. Izkāpjot no pozas, mugurkaulam joprojām jāpaliek taisnam, pieceļoties.
Utanasanai ir daudz priekšrocību. Tas palīdz palielināt spēku un elastību kājās, īpaši paceles un gūžas saliecēju muskuļos, kā arī var palīdzēt stimulēt nervu sistēmu, tāpēc tas var arī palīdzēt mazināt stresu un depresiju vai atvieglot bezmiegu. Cilvēki, kuriem ir muguras vai paceles cīpslas traumas, iespējams, nevēlēsies izmēģināt šo asanu vai arī vēlēsies to padarīt mazāk sarežģītu, nedaudz saliekot ceļus pirms eņģes uz priekšu. Jebkuri jautājumi par uttanasanas mēģinājuma drošību ir jānovirza jogas instruktoram, un ārsts vai fizioterapeits varēs arī ieteikt, kāda veida vingrinājumus var mēģināt veikt pēc traumas.