Uztveres traucējumi ir sensorās vai psiholoģiskās uztveres anomālija. To var izraisīt psiholoģiski traucējumi, smadzeņu vai nervu sistēmas bojājumi, medikamenti vai citi iespējamie uztverē iesaistīto kognitīvo procesu pārtraukumi. Pētījumi par šo tēmu ir sarežģīts temats, kura mērķis ir saprast, kas notiek, ja uztvere kļūst nepareiza, un kā to var risināt. Sensorās uztveres pētījumos ir iesaistīti neirologi, kognitīvie psihologi un cilvēki saistītās jomās, savukārt sevis uztvere interesē psihologus un garīgās veselības speciālistus.
Uztvere ir saistīta ar vairākiem faktoriem, kas padara to ļoti atšķirīgu starp indivīdiem. Divi cilvēki var piedzīvot vienu un to pašu notikumu vai būt liecinieki vienai ainai un sniegt ļoti atšķirīgus aprakstus. Izpratne par to, kā uztvere darbojas individuālā līmenī, ir svarīga lielāku izkropļojumu izpētei. Piemēram, ja divi cilvēki kļūst par nozieguma lieciniekiem un viens saka, ka vainīgajam bija sarkans krekls, bet otrs apgalvo, ka ir redzējis zilu kreklu, tas nav sagrozījums. Tas ir atmiņas triks, kas maina atmiņas par notikumiem.
Sensorā uztvere var tikt izkropļota vairākos veidos. Cilvēki var redzēt, dzirdēt, saost, nogaršot un sajust parādības, kuras tur nav. Biežs uztveres traucējumu cēlonis šajos gadījumos ir reakcija uz medikamentiem. Piemēram, dažas psihoaktīvas zāles var izraisīt halucinācijas. Pacientiem var rasties problēmas arī neiroloģisku traucējumu dēļ, kuru rezultātā smadzenēs nonāk jaukti vai nepatiesi signāli.
Sevis uztveri, sevis identificēšanu var izkropļot psiholoģiski traucējumi. Bieži sastopams piemērs ir cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, kuri spogulī redz resnu ķermeni pat tad, kad viņi zaudē lielu daudzumu svara ar tādu taktiku kā pārmērīga slodze vai nepietiekama ēšana. Uztveres izkropļojumiem var būt arī nozīme kognitīvajos procesos, kas ir pamatā dažiem garīgās veselības stāvokļiem; cilvēki var izjust pazeminātu pašvērtības sajūtu, piemēram, depresijas vai trauksmes traucējumu dēļ.
Ja pacients cieš no uztveres traucējumiem, aprūpes sniedzējs var izpētīt šo tēmu, lai uzzinātu vairāk par tās izcelsmi. Ja problēma ir medicīniska, to var novērst, piemēram, mainot zāļu devu vai efektīvāk kontrolējot neiroloģiskus traucējumus. Psiholoģisko stāvokļu gadījumā pacientam var būt nepieciešama terapija, un dažos gadījumos viņš var gūt labumu no medikamentiem, lai koriģētu ķīmisko nelīdzsvarotību, kas var veicināt uztveres traucējumus. Daži cilvēki var piedalīties pētījumos, lai sniegtu vairāk informācijas par to, kā darbojas smadzenes un kas notiek, ja uztvere ir izkropļota.