Kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

Iemaksas aprēķina no darba ienākuma un sadala starp darba devēju un darbinieku likumā noteiktajā proporcijā. Darbinieka daļu ietur no bruto algas, tāpēc algas aprēķinā redzama gan iemaksu summa, gan atsevišķi iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tie ir divi dažādi maksājumi: ienākuma nodoklis nonāk valsts un pašvaldību budžetā vispārējiem izdevumiem, savukārt sociālās iemaksas veido personas tiesības uz konkrētiem apdrošināšanas pakalpojumiem. Tieši šī atšķirība izskaidro, kāpēc atvieglojumi ienākuma nodoklim pabalstu apmēru neietekmē.

Iemaksas sadala pa apdrošināšanas veidiem: valsts pensiju apdrošināšana, tostarp uzkrājums valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju otrajā līmenī, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana, vecāku apdrošināšana, bezdarba apdrošināšana, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī veselības aprūpes finansēšanai novirzītā daļa. No iemaksu vēstures ir atkarīgs, vai cilvēkam pienākas slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsts vai vecāku pabalsts un kādā apmērā, jo pabalstus aprēķina no vidējās iemaksu algas noteiktā periodā pirms notikuma.

Likmes, iemaksu objekta maksimālais apmērs un minimālo iemaksu regulējums ir noteikts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu" un tiek periodiski mainīts, tāpēc aktuālie skaitļi jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta publikācijās. Atšķirīgas likmes piemēro atsevišķām personu grupām, piemēram, pensijas vecumu sasniegušajiem, invaliditātes pensijas saņēmējiem un personām, kas apdrošinātas tikai atsevišķiem apdrošināšanas veidiem. Likmi nosaka personas statuss, nevis profesija, tāpēc, mainoties statusam, jāpārbauda arī aprēķins.

Īpaši noteikumi attiecas uz pašnodarbinātajiem un citiem, kas paši kārto savus nodokļus: viņiem jāveic iemaksas no izvēlētā ienākuma objekta, ievērojot noteikto minimumu, un papildus jāmaksā iemaksas pensiju apdrošināšanai no ienākuma daļas, kas šo objektu pārsniedz. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem režīms atšķiras, un pēdējos gados tas vairākkārt grozīts, tāpēc pirms darbības uzsākšanas kārtība jāprecizē dienestā vai pie grāmatveža. Biežākā kļūda ir pieņemt, ka mazi vai neregulāri ienākumi iemaksas neprasa; minimālo iemaksu režīms darbojas pat tad, ja mēnesī ienākumu nav bijis vispār.

Ir arī periodi, par kuriem iemaksas neveic pats cilvēks, bet apdrošināšanas stāžs tomēr uzkrājas, jo iemaksas par konkrētām personu grupām veic valsts, piemēram, par bērna kopšanas atvaļinājumā esošu vecāku vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēju. Šos periodus ir vērts pārbaudīt savā iemaksu izrakstā, jo tieši tie mēdz pazust no cilvēka priekšstata par savu stāžu. Ja periods trūkst, jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar dokumentiem, kas apliecina attiecīgo statusu.