Kas ir vazospastiskā stenokardija?

Pēc skābekļa uzņemšanas plaušās asinis caur koronārajām artērijām plūst uz sirdi. Kad viena no šīm artērijām iziet cauri spazmai, kas ievērojami sašaurina asins plūsmu, sirds muskuļi nesaņem skābekli un barības vielas, kas tām nepieciešamas, lai tās darbotos pareizi. Šis skābekļa trūkums izraisa aritmijas, sirdsklauves un sāpes krūtīs, kas var būt smagas. Pacientiem ar šāda veida stenokardiju parasti klājas labāk nekā tiem, kuriem ir tipiska stenokardija, kad viņi saņem ārstēšanu, taču pastāv zināms nopietnas aritmijas vai sirdslēkmes risks.

Parasti ir sagaidāms, ka stenokardija var rasties, kamēr ķermenis ir aktīvs, un tas ir saistīts ar lielu aterosklerozes daudzumu — artēriju sacietēšanu, ko izraisa holesterīna, tauku un asinīs atrodamo minerālvielu aplikuma uzkrāšanās koronārajās artērijās. Vasospastiskā stenokardija bieži tiek atpazīta, jo regulāri notiek lēkmes, kas rodas ķermeņa atpūtas laikā un pat pēc vairāku stundu miega. To raksturo arī fakts, ka slodzes tests neradīs uzbrukumu. Lai diagnosticētu vazospastisku stenokardiju, var veikt koronāro angiogrāfiju. Dažos gadījumos tiek ievadītas zāles, piemēram, acetilholīns, lai stimulētu vazospazmas un iegūtu galīgo diagnozi.

Stāvokli vai atsevišķus uzbrukumus var izraisīt neparasti augsts stresa līmenis, pārmērīga aukstuma iedarbība vai noteiktas zāles vai medikamenti. Ir zināms, ka kokaīns, vazopresīns un ergonovīns izraisa spazmas, kas rodas vazospastiskas stenokardijas gadījumā. Precīzs sašaurinājumu biomehāniskais cēlonis nav precīzi noteikts, taču iespējamais izskaidrojums ir tāds, ka artēriju gļotādas šūnas nedarbojas pareizi. Pēc tam, kad acetilholīns ir atbrīvots un veic savu darbu, sašaurinot asinsvadus, tas mudina endotēlija šūnas artēriju oderēs atbrīvot slāpekļa oksīdu, kas atslābina vai paplašina asinsvadus vēl vairāk nekā pirms to sašaurināšanās. Ja šūnas neražo pietiekami daudz slāpekļa oksīda, sašaurināšanās netiks novērsta un var sekot stenokardija.