Vērtību uztvere ir uztveres veids, kas ir saistīts ar viedokļiem un domām, kas patērētājiem ir attiecībā uz konkrētu zīmolu vai produktu. Izmantojot šo pieeju patērētāju uztverei, uzmanība tiek pievērsta ne tik daudz tam, vai šīs idejas ir derīgas, bet gan vienkārši tam, ko patērētājs pašlaik tic par šiem produktiem. Jebkura uzņēmuma mērķis ir pārliecināties, ka potenciālie un esošie klienti uzskata, ka viņu produkti ir vērtīgi un uzticami, kas savukārt mudina patērētājus ieteikt šīs preces un pakalpojumus citiem.
Jebkura zīmola vai produkta pašreizējās vērtības izpratne ir sākumpunkts, lai saprastu, kas ir svarīgs patērētājiem. Šādi rīkojoties, uzņēmumi var gūt priekšstatu par to, kā viņu centieni tirgot savus produktus ietekmē patērētāju pirkšanas paradumus. Ja tiek uzskatīts, ka produkti ir vēlami un nodrošina patērētājiem pieņemamu vērtības līmeni, tas liecina, ka mārketinga un pārdošanas pasākumi darbojas. Tajā pašā laikā augstākas vērtības uztvere norāda arī uz to, ka patērētāji uzskata, ka produkti patiešām sniedz apgalvotos ieguvumus, un, visticamāk, tos iegādāsies atkārtoti.
Ja vērtības uztvere ir zema, tas norāda uz nepieciešamību veikt dažas izmaiņas, lai mudinātu patērētājus aplūkot produktus citā gaismā. Dažos gadījumos tas nozīmēs pašreizējās pārdošanas un mārketinga stratēģiju apskati, lai noteiktu, vai reklāmas rada cerības, kurām produkti neatbilst. Reklāma, kas tiek uzskatīta par maldinošu vai neskaidru, var izraisīt arī nepareizas komunikācijas, kas izraisa zemāku patērētāju uzticības līmeni. Citreiz var rasties problēmas ar pašu produktu, kas ir jārisina, pirms patērētāji to uzskata par vēlamāku. Pat cenu problēma dažkārt var pazemināt vērtības uztveri, ja patērētāji uzskata, ka produkta mazumtirdzniecības izmaksas neatbilst faktiskajiem ieguvumiem, ko sniedz prece vai pakalpojums.
Ir svarīgi atcerēties, ka vērtības uztvere ir balstīta uz to, ko patērētāji domā par konkrēto produktu, nevis uz paša produkta faktisko kvalitāti. Augstas kvalitātes produkti var radīt zemas vērtības uztveri, jo tie ir izvietoti mazumtirdzniecības vietās, tiek sajaukti ar citiem produktiem, kuru reputācija nav tik izcila, vai pat reklāma, kas kaut kādu iemeslu dēļ neatsaucas uz patērētājiem. Pēc tam, kad ir noskaidrots, ko klienti domā, var veikt pasākumus, lai noskaidrotu, kā šie priekšstati veidojās, un pēc tam izmantot šo informāciju, lai veiktu izmaiņas, kas galu galā ļauj patērētājiem atrast lielāku vērtību precēm un pakalpojumiem.