TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas ir veselības apdrošināšanas polise?

Īsā atbilde

Veselības apdrošināšanas polise Latvijā ir brīvprātīgs papildinājums valsts apmaksātajai veselības aprūpei, nevis tās aizstājējs. To visbiežāk apmaksā darba devējs, un tā sedz daļu izmaksu par pakalpojumiem pie apdrošinātāja līgumpartneriem, piemēram, ambulatorajiem apmeklējumiem, izmeklējumiem, zobārstniecību un medikamentiem.

Pamata segums Latvijā nāk no valsts. Nacionālais veselības dienests apmaksā noteiktu pakalpojumu grozu personām, uz kurām attiecas valsts apmaksātā veselības aprūpe, un iedzīvotājs pats maksā pacienta iemaksu vai līdzmaksājumu. Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta ikvienam neatkarīgi no polises esamības, tāpēc privātā apdrošināšana nav priekšnoteikums dzīvības glābšanai.

Polises reālā vērtība ir gaidīšanas laikā un izvēles brīvībā. Ar polisi cilvēks parasti ātrāk tiek pie speciālista vai izmeklējuma privātā klīnikā, jo neizmanto valsts apmaksāto rindu. Tomēr polise darbojas tikai apdrošinātāja līgumpartneru tīklā, tāpēc pirms pieraksta jāpārbauda, vai konkrētā iestāde un konkrētais ārsts ir sarakstā.

Katrai polisei ir programma ar limitiem pa sadaļām. Tipiski atsevišķi limiti ir ambulatorajai aprūpei, zobārstniecībai, medikamentiem, optikai, sportam un operācijām, un neizmantots limits vienā sadaļā parasti nepārceļas uz citu. Tāpat mēdz būt pašrisks jeb procentuāla daļa, kas jāsedz pašam, un gaidīšanas periodi, kuru laikā daļa pakalpojumu vēl nav pieejami. Tikpat svarīgi ir izņēmumi: polises parasti nesedz jau esošas hroniskas slimības ārstēšanu pilnā apjomā, plastisko ķirurģiju bez medicīniskām indikācijām, alternatīvo medicīnu un traumas, kas gūtas alkohola reibumā vai profesionālā sportā. Tie ir uzskaitīti polises noteikumos, nevis reklāmas bukletā.

Biežākā kļūda ir pieņemt, ka polise nozīmē bezmaksas medicīnu. Otra kļūda ir aizmirst par nosūtījumu: daudziem speciālistiem un izmeklējumiem arī ar polisi ir vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums, un bez tā apdrošinātājs izdevumus var nesegt. Trešā kļūda ir nesaglabāt čekus un izrakstus, kad pakalpojums apmaksāts pašam un izdevumi jāatgūst pēc fakta.

Ja polises nav, joprojām ir vairāki praktiski soļi. Vispirms jāreģistrējas pie ģimenes ārsta, jo viņš ir ieejas punkts valsts sistēmā. Pēc tam e-veselības portālā var redzēt savus nosūtījumus un receptes. Ceļojot pa Eiropas Savienību, ir vērts pieteikties Eiropas veselības apdrošināšanas kartei, ko bez maksas izsniedz Nacionālais veselības dienests. Turklāt tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi nav automātiskas ikvienam, kas atrodas Latvijā: tās ir saistītas ar personas statusu un sociālajām iemaksām, un savu statusu vērts pārbaudīt pirms plānota izmeklējuma, nevis pēc rēķina saņemšanas.

Privātā polise nav vienīgais veids, kā atgūt daļu izdevumu. Par ārstēšanu samaksāto var norādīt gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu sadaļā, un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli atmaksā Valsts ieņēmumu dienests. Tas attiecas arī uz zobārstniecību, tāpēc maksājumu apliecinājumi jāsaglabā visu gadu.

Kā izvēlēties starp piedāvājumiem

Salīdzināt vajag nevis prēmijas cenu, bet triju lietu kopumu: kuri limiti ir tieši tajās sadaļās, ko cilvēks patiešām lieto, cik plašs ir līgumiestāžu tīkls dzīvesvietas tuvumā un kāds ir pašrisks. Ģimenei ar bērniem svarīga ir zobārstniecība un ambulatorie apmeklējumi, bet cilvēkam ar hronisku diagnozi svarīgāks ir medikamentu limits.

Ja polisi apmaksā darba devējs, parasti var piemaksāt par plašāku programmu vai pievienot ģimenes locekļus. Darba devēja apmaksātai veselības apdrošināšanai normatīvie akti paredz nodokļu atvieglojumu noteiktās robežās, un aktuālos nosacījumus skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Strīdi un uzraudzība

Ja apdrošinātājs atsaka atlīdzību, vispirms jāprasa rakstisks pamatojums ar atsauci uz konkrētu polises noteikumu punktu. Pēc tam var iesniegt pretenziju pašai sabiedrībai, un, ja atbilde neapmierina, vērsties pie apdrošināto ombuda vai iesniegt sūdzību Latvijas Bankai, kas uzrauga apdrošinātājus.

Sūdzības par pašu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti izskata Veselības inspekcija, bet jautājumus par valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību un rindām skaidro Nacionālais veselības dienests. Šīs ir dažādas iestādes ar dažādām funkcijām, un nepareizi adresēta sūdzība tiek pārsūtīta, bet zaudē laiku.

Ar ko polisi mēdz sajaukt

Veselības apdrošināšana nav tas pats, kas nelaimes gadījumu apdrošināšana vai ceļojumu apdrošināšana. Nelaimes gadījumu polise izmaksā naudas atlīdzību par traumu vai darbnespēju, bet nesedz ārstēšanas rēķinus, savukārt ceļojumu polise darbojas tikai ārpus Latvijas un tikai neparedzētos gadījumos.

Tāpat tā nav pielīdzināma obligātajām veselības pārbaudēm, ko darba devējam jāapmaksā darbiniekiem ar īpašiem darba apstākļiem. Šo pienākumu nosaka darba aizsardzības regulējums un uzrauga Valsts darba inspekcija, un polises esamība darba devēju no tā neatbrīvo.

Avoti