Vēsturiskā nepastāvība ir tirgus, preces vai parāda instrumenta cenas svārstības laika gaitā. To parasti izsaka procentos, procentos apzīmējot standarta novirzi no vidējās vērtības. Jo lielāks procents, jo ekstrēmākas ir cenu svārstības. Cilvēki, kas strādā finanšu tirgos, piemēram, akciju tirgotāji un baņķieri, izmanto vēsturisko nepastāvību, lai pieņemtu pārdomātus finanšu lēmumus un izveidotu prognozes, kuras var izmantot, lai prognozētu tirgus virzienu.
Lai iegūtu vēsturisko nepastāvību, var izmantot vairākus matemātiskos aprēķinus. Daudzi cilvēki izmanto datoru programmatūru, kas viņiem veido šādas kolekcijas, turklāt programmatūra saskaras arī ar regulāri atjauninātu datubāzi, kurā ir iekļauta jaunākā informācija. Programmatūru var izmantot arī, lai ģenerētu diagrammas un grafikus, kas var būt noderīgi cilvēkiem, kuri vēlas vizuāli attēlot vēsturisko nepastāvību.
Cilvēki var aplūkot vēsturisko nepastāvību dažādos laika periodos, dažkārt salīdzinot laika posmus, lai iegūtu plašāku informāciju. Piemēram, kādu varētu interesēt kukurūzas cenu svārstības pēdējā gada laikā, pēdējos simts gados un konkrētos vēstures periodos, piemēram, gados, kad sausums ietekmēja kukurūzas ražu. Aplūkojot vēsturisko nepastāvību ilgākā laika posmā, cilvēki var iegūt vispārēju priekšstatu par cenu svārstīgumu, savukārt konkrētu laika periodu izpēte ļauj cilvēkiem veikt noderīgus salīdzinājumus un prognozes.
Iepriekš minētajā kukurūzas piemērā zināt, kā cenas mainās sausuma gados, var būt svarīgi kādam, kas tirgo kukurūzas vai kukurūzas nākotnes līgumus. Viņš vai viņa varēs pirkt vai pārdot par vislabāko cenu sausuma laikā vai pirms paredzamā sausuma, pārbaudot modeļus, kuriem tendence sekot cenām. Vēsturiskā nepastāvība ne vienmēr paredz, kas notiks nākotnē, taču tas var sniegt dažas noderīgas norādes, un kāds, kurš pieņem neprātīgu finanšu lēmumu, neskatoties uz vēsturisko nepastāvību, visticamāk tiks par to kritizēts.
Iespēja pārbaudīt vēsturisko nepastāvību var arī sniegt zināmu perspektīvu. Piemēram, kāda konkrēta finanšu prece salīdzinoši īsā laika periodā var izrādīties ārkārtīgi nepastāvīga, taču, aplūkojot to plašāka vēsturiskā kontekstā, cilvēki var redzēt, ka svārstīgums patiesībā nav īpaši neparasts. Un otrādi, cilvēki var arī salīdzināt īstermiņa un ilgtermiņa nepastāvību, lai noteiktu satraucošus tirgus modeļus, piemēram, ārkārtējas cenu svārstības, kas patiesībā ir diezgan ievērojamas.