Tā kā kopienas, pilsētas, štati un valstis arvien vairāk rūpējas par savu resursu sadali, vides plānošana kļūst arvien kritiskāka. Vides plānošanas galvenais mērķis ir noteikt, kā vides aizsardzība ietekmē pilsētu dizainu pilsētās. Plānošana ir vērsta uz to, kā kopienas var sasniegt ilgtspējīgu attīstību un izmantot resursus tā, lai tas būtu izdevīgi ekosistēmai un visiem iedzīvotājiem.
Kopumā vides plānotāji sadarbojas ar valdības un vietējām aģentūrām, lai noteiktu, kā būvniecības projekti ietekmēs vidi. Amerikas Savienotajās Valstīs vides plānotāji ļoti cieši sadarbojas ar Vides aizsardzības aģentūru, lai pārbaudītu pilsētas plānošanas un pilsētu attīstības ietekmi. Visā pasaulē valdības organizācijas paļaujas uz vides plānotājiem, lai īstenotu videi draudzīgu pilsētas dizainu. Plānotāji strādā dažādos apstākļos, tostarp bezpeļņas sektoros, privātos uzņēmumos un valsts iestādēs visā pasaulē.
Lai kļūtu par vides plānotāju, indivīdam ir jāmeklē atbilstoša izglītība un kvalifikācija. Ir pieejamas skolas, kas specializējas vides plānošanā. Daži no visbiežāk iegūtajiem augstākajiem grādiem, ko iegūst vides plānotāji, ir bakalaura grādi vides plānošanā, ainavu arhitektūrā un vides dizainā.
Ir vairāki vides plānotāja aspekti. Daži no ievērojamākajiem ir pilsētu pārstrukturēšana un novērtējums, kā pilsētu un valdības politika ietekmē vidi. Vides plānotāji rūpējas par pilsētu un reģionu nākotni. Plānotājus satrauc ne tikai kaitējums videi, bet arī transporta noslogojums, dabas resursu samazināšanās un daudzas citas problēmas, kas nomoka pilsētas visā pasaulē.
Vides plānotājiem ir jābūt padziļinātām zināšanām ekonomikā, ģeogrāfijā, vides zinātnē, politoloģijā, inženierzinātnēs un demogrāfijā. Ilgtspējības jautājumi rada unikālu problēmu daudzām pilsētām un reģioniem, taču vides plānotāji strādā, lai radītu risinājumus. Klimata pārmaiņas, pilsētu izplešanās, mežu izciršana un gaisa piesārņojums var negatīvi ietekmēt vidi, taču vides plānošana koncentrējas uz to, kā šādas problēmas var risināt.
Vides plānotāji pēta arī attiecības starp cilvēkiem un vidi. Tie nosaka, kā ikdienas darbībām, piemēram, cilvēku ceļošanas veidam, var būt veselīga ietekme uz vidi, nevis nāvējoša. Tie nosaka, kā kopiena var mainīt savas vērtības attiecībā uz vidi, novērtējot zemes izmantošanu, infrastruktūru un kopienas dabas resursus. Vides plānošana ir saistīta ar dzīves kvalitātes paaugstināšanu.