Kas ir vociferācija?

Balsošana būtībā ir skaļš kliedziens vai kliegšana, kas var izpausties dažādu iemeslu dēļ, un parasti aiz tā ir kāds emocionāls iemesls. Viens no visbiežāk sastopamajiem šāda veida uzliesmojuma iemesliem ir negatīvas emocijas, ko parasti izraisa bailes, panika vai pārsteigums. Šādai skaņai ir arī svinīgi iemesli, un balss tonis, kas tiek izmantots šāda veida kliedzienā, var to atšķirt no negatīvo emociju izraisītā. Balsošana var rasties arī karstu strīdu dēļ vai kā līdzeklis klausītāja lojalitātes un aizraušanās iedvesmai.

Izskanēšanas vietā var izmantot daudz dažādu vārdu, piemēram, kliedziens, kliedziens, gaudošana, kliedziens un kliegšana. Visi šie vārdi norāda, ka cilvēks no savas mutes izdod skaļu un ievērojamu skaņas uzliesmojumu, un balsojums parasti attiecas uz cilvēku skaņām, nevis uz skaņām, ko rada dzīvnieki. Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc cilvēks var radīt šāda veida skaņu, lai gan lielākā daļa no tiem ir emocionāli.

Viens no visizplatītākajiem balsojumu cēloņiem ir reakcija uz negatīvām emocijām, piemēram, bailēm vai trauksmi. Piemēram, ja kāds ir nobijies, viņš vai viņa kā reakcija var skaļi un pēkšņu kliegt. Tas kalpo ne tikai kā pašaizsardzības mehānisms, lai potenciāli nobiedētu uzbrucēju, bet arī darbojas kā trauksmes signāls, lai izsauktu palīdzību no tuvumā esošās personas. Sāpes var izraisīt arī šāda veida balsojumu; kāds, kurš ir ievainots, bieži kliedz kā reflekss gan kā veids, kā izteikt sāpes, gan kā potenciāls sauciens pēc palīdzības.

Ir arī pozitīvas emocijas, kas var izraisīt šāda veida kliedzienus, lai gan intonācija, kas slēpjas aiz šādas izrunāšanās, bieži ir atšķirama. Kad kāds uzvar kāda veida konkursā, nav nekas neparasts, ka viņš vai viņa raud aiz prieka vai triumfē. To var novērot arī tad, kad kāds pārvar kādu sarežģītu uzdevumu, piemēram, atrisinot kādu īpaši sarežģītu problēmu. Šādas svinības var ne tikai mazināt iekšējo stresu pirms šiem panākumiem, bet arī kalpo kā aicinājums citiem būt lieciniekiem cilvēka uzvarai.

Balsošanu var izmantot arī debatēs vai oratoriskajai saziņai. Strīdā šāds palielināts balss skaļums var kalpot kā mēģinājums vienai personai likt savu balsi sadzirdēt pār citiem. Oratorijas nolūkos skaļuma palielināšana, lai radītu uzsvaru vai izraisītu klausītāja emocionālu reakciju, var būt diezgan efektīva. Publiskie runātāji, īpaši politiskie līderi, bieži izmantoja šāda veida orāciju, lai iedvesmotu lojalitāti un piesaistītu klausītāju emocijas un kaislības.