Zemes vērtības nodoklis ir ad valorem nekustamā īpašuma nodokļa veids. Ar nodokli apliek tikai pašu zemi; no nodokļa aprēķina tiek izslēgtas visas ēkas vai labiekārtojumi uz zemes. Tas ir pretstatā daudziem citiem īpašuma nodokļa veidiem.
18. gadsimta britu ekonomists Ādams Smits savā darbā “Nāciju bagātība” iestājās par zemes vērtības nodokli. Amerikas Savienotajās Valstīs pazīstamākais zemes vērtības nodokļa aktīvists bija 19. gadsimta reformators Henrijs Džordžs. Džordžs uzskatīja, ka zemes vērtības aplikšana ar nodokli novērsīs nepieciešamību pēc citiem nodokļiem.
Zemes vērtības nodokļa atbalstītāji ir izvirzījuši vairākus argumentus par labu tam. Viens arguments ir tāds, ka tas mudina uzlabot uz zemes esošās struktūras. Parasti šādi uzlabojumi tiktu aplikti ar nodokli, kas attur zemes īpašnieku no kvalitatīvu uzlabojumu veikšanas. Vēl viens arguments ir tāds, ka zemes vērtības nodoklis samazina spekulācijas ar zemi un neļauj investoriem izņemt lielu daudzumu zemes no tirgus. Daži eksperti uzskata, ka šīs spekulācijas palielina zemes cenu un veicina priekšpilsētu izplešanos.
Trešais arguments par labu zemes vērtības nodoklim ir tā ietekme uz nekustamā īpašuma cenām un mājokļiem. Atbalstītāji apgalvo, ka alternatīvas īpašuma nodokļu formas apgrūtina mājokļu būvniecību par pieņemamu cenu. Viņi arī uzskata, ka zemes vērtības nodoklis kavētu nekustamā īpašuma burbuļu veidošanos, kam būtu vairākas pozitīvas sekas. Viens efekts būtu lauksaimniecības zemes saglabāšana, padarot to pievilcīgāku apbūvei pilsētās — šobrīd liela daļa produktīvās lauksaimniecības zemes ir zaudēta piepilsētas māju celtniecībai. Vēl viens pozitīvs efekts būtu kapitāla novirzīšana no nekustamajiem īpašumiem uz produktīvākām tautsaimniecības nozarēm.
Zemes vērtības nodokļa pretinieki uzskata, ka, apliekot ar nodokli tikai zemi, nav iespējams iegūt pietiekamus nodokļu ieņēmumus, nepaaugstinot zemes vērtības nodokli līdz nepieņemami augstām likmēm. Viņi apgalvo, ka ir jāizmanto arī citi nodokļu veidi, kas mazina zemes vērtības nodokļa priekšrocības. Ja zemes vērtības nodoklis tiek ieviests nepareizi, tas var izraisīt īpašuma vērtību kritumu, kas var kaitēt ekonomikai.
Vairākas pilsētas un valstis ir ieviesušas sava veida zemes vērtības nodokli. Harisburga, Pensilvānija, ASV ir palīdzējusi atdzīvināt savu centra rajonu, izmantojot modificētu zemes vērtības nodokli. Austrālijas pilsēta Sidneja arī izmanto zemes vērtības nodokli.