Kas ir Zemessardze un kā tajā iestāties?

Zemessardzes pamatdoma ir vienkārša: valsts aizsardzība nav tikai profesionālu karavīru darbs. Zemessargs paliek savā pamatdarbā, dzīvo savā novadā un dienestam velta noteiktu dienu skaitu gadā, piedaloties mācībās un uzdevumos. Kara gadījumā šīs vienības darbojas savā pazīstamajā apvidū, bet miera laikā tās piedalās arī civilo iestāžu atbalstā, piemēram, plūdos, meža ugunsgrēkos, pazudušu cilvēku meklēšanā un ārkārtas situāciju seku novēršanā.

Vēsturiski Zemessardze radās 1991. gada nemierīgajā laikā, kad Latvijai vēl nebija regulāras armijas, bet bija vajadzīga organizēta, likumam pakļauta spēka struktūra. Sākotnēji tā bija brīvprātīgo pašaizsardzības kustība, kas pakāpeniski tika iekļauta bruņoto spēku sastāvā, apmācīta un apgādāta pēc vienotiem standartiem. Iestāšanās NATO šo procesu paātrināja, jo prasīja saderību ar sabiedroto mācību un vadības kārtību. Mūsdienās Zemessardze nav viendabīga. Līdzās kājnieku bataljoniem darbojas atbalsta un specializētas vienības, tostarp kiberaizsardzības vienība, kurā dienē informācijas tehnoloģiju nozares speciālisti, kas savas prasmes izmanto valsts labā. Tas nozīmē, ka noderīgs ir ne tikai fiziski spēcīgs cilvēks: vajadzīgi ir arī mediķi, sakarnieki, inženieri, autovadītāji, loģistikas un komunikācijas cilvēki.

Iestāšanās prasības nosaka Zemessardzes likums. Vispārīgi runājot, jābūt Latvijas pilsonim likumā noteiktā vecumā, ar atbilstošu veselības stāvokli, valsts valodas prasmi un bez likumā minētiem šķēršļiem, piemēram, noteikta rakstura sodāmības. Pieteikšanās sākas ar vēršanos tuvākajā Zemessardzes bataljonā vai bruņoto spēku rekrutēšanas vietā, tai seko dokumentu pārbaude, veselības pārbaude un fizisko spēju tests, un tikai pēc tam tiek slēgts dienesta līgums.

Pirmais dienesta posms ir pamatapmācība, kurā māca ieroču lietošanu, drošības noteikumus, lauka iemaņas, pirmo palīdzību un rīcību vienības sastāvā. Pēc tam seko regulāras mācības, kuru minimālo apjomu gadā nosaka tiesību akti. Par dienestā pavadīto laiku pienākas atlīdzība, apgāde ar formas tērpu un aprīkojumu, kā arī sociālās garantijas, un tiesību akti paredz kārtību, kādā darba devējs zemessargu atbrīvo no darba mācību laikā.

Zemessardzi nedrīkst jaukt ar divām citām lietām. Jaunsardze ir jauniešu interešu izglītības programma, kurā nav dienesta attiecību un ieroču lietošanas pieaugušo nozīmē. Valsts aizsardzības dienests ir obligātais dienests, kas Latvijā ieviests 2023. gadā un attiecas uz noteikta vecuma vīriešiem, turklāt viens no tā izpildes veidiem ir tieši dienests Zemessardzē. Aktuālos nosacījumus abos gadījumos publicē Aizsardzības ministrija.

Sievietēm Zemessardzē ir tādas pašas iespējas kā vīriešiem, un viņu īpatsvars pēdējos gados ir audzis. Dienesta veids nav atkarīgs no dzimuma, bet no veselības, sagatavotības un vienības vajadzībām. Tāpat dienēt var cilvēki ar augstu kvalifikāciju civilajā profesijā, kuriem vienība ļauj to izmantot, piemēram, ārsti, jo lauka medicīnā pieredzējis mediķis vienībai ir vērtīgāks par jebkuru citu resursu.