Zemūdens hipotēkas ir hipotēkas vienošanās, kas faktiski atstāj īpašniekam lielāku parādu par īpašumu nekā pašreizējā tirgus vērtība. Parasti zemūdens hipotēkas situācija nerodas, kad pircējs ņem pirmo hipotēku. Stāvoklis mēdz rasties, kad tiek ņemta otrā vai trešā hipotēka vai ja apkārtnes faktori izraisa īpašuma negaidītu vērtības samazināšanos.
Viens no izplatītākajiem veidiem, kā nonākt zemūdens hipotēkas situācijā, ir tad, kad īpašuma īpašnieks izvēlas refinansēt esošo hipotēku. Aizdevēji var piedāvāt iespēju aizņemties uz īpašumā esošo pašu kapitālu. Dažos gadījumos tas var būt reāls risinājums, pieņemot, ka ir izveidots liels pašu kapitāla apjoms. Taču, ja pašu kapitāla apjoms ir salīdzinoši mazs, šis risinājums var ātri novest pie īpašuma parādu līmeņa, kas pārsniedz pašreizējo tirgus vērtību. Kad tas notiek, īpašuma īpašnieks būtībā atrodas zemūdens hipotēkas situācijā.
Vēl viens izplatīts veids, kā hipotēkas iegūst zemūdens aspektu, ir īpašuma vērtību maiņa. Teritorijā veicot pārzonēšanu vai citas izmaiņas, pastāv iespēja, ka īpašuma tirgus vērtība nokritīsies zem pašreizējās nenomaksātās hipotēkas kopsummas. Tas būtībā rada situāciju, ka īpašnieks nevarētu pārdot īpašumu par pietiekamiem ienākumiem, lai nomaksātu visas esošās parādsaistības.
Dažos gadījumos zemūdens hipotēkas situācija notiek tāpēc, ka mājas īpašnieks izvēlas pārmērīgi pagarināt aizņēmumu pret īpašumu. Piemēram, ir daudzi aizdevēji, kas pagarinās trešo hipotēku, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja kredītvēsturi un darba drošību. Taču, ja īpašnieks zaudē darbu un nespēj veikt maksājumus par visām nenokārtotajām hipotēkām, trešā hipotēka faktiski nostāda īpašnieka finanses zemūdens situācijā.
Mājokļa krīze var radīt arī zemūdens hipotēkas situāciju. Ja būs pieprasījums pēc dzīvojamās platības, kas pārsniedz apkārtnē pieejamo vienību skaitu, jebkura mājokļa cenas ievērojami pieaugs. Gala rezultāts ir tāds, ka tirgus vērtības uz laiku paaugstinās, un hipotēkas tiek ņemtas, lai atbilstu pašreizējām cenām. Kad krīze ir beigusies un tirgus vērtības krītas, īpašnieki par savām mājām paliek parādā vairāk, nekā īpašums patiesībā ir vērts. Šajā brīdī īpašniekam būs praktiski neiespējami pārdot īpašumu par tik daudz, lai segtu hipotēkas izmaksas, un, iespējams, viņš nepildīs saistības.