Zeugma ir klauzulas veids, kurā viens darbības vārds vai lietvārds tiek izmantots, lai pārvaldītu vairākas tā daļas. Viens veids, kā to var izveidot, ir, ja darbības vārds tiek lietots ar vairākiem lietvārdiem, lai gan darbības vārds ir norādīts tikai vienu reizi. To var izveidot arī, izmantojot vienu lietvārdu un vairākus darbības vārdus, kurus lieto un regulē šis lietvārds. Pastāv īpašs zeugmas veids, ko dēvē par silepse, kurā tiek izmantots viens noteicošais lietvārds vai darbības vārds, kam ir dažādas nozīmes, pamatojoties uz citām frāzēm.
Veids, kādā veidojas zeugma, ir diezgan vienkāršs, jo viena frāzes daļa tiek atkārtoti izmantota, lai pārvaldītu citas daļas, pat ja tā faktiski neatkārtojas. Viens izplatīts veids, kā tas tiek izveidots, ir darbības vārds, kas vienreiz tiek lietots skaidri un pēc tam ietverts citās frāzēs. Piemēram, prozeugma ir klauzula, kurā vadošais darbības vārds ir norādīts sākumā un tiek netieši norādīts atkārtoti, piemēram, “Viņš ēda hamburgeru, viņa – salātus, viņu dēls – frī kartupeļu porciju, bet ģimenes suns – lielu kaulu. ” Šajā piemērā darbības vārds “ēda” ir norādīts tikai vienu reizi, bet katrā nākamajā frāzē tas tiek ieteikts un lietots, izlaižot vārdus, kas atkārtojas.
Citi zeugmas veidi ietver hipozeugmu, kurā noteicošais darbības vārds parādās klauzulas beigās. Piemērs tam varētu būt: “Viņš smaidīja, viņa smejas, zēns ar izlaišanu, un meitene gāja ar svilpi uz lūpām.” Mesozeugma ir klauzula, kurā vadošais darbības vārds parādās teikuma vidū. To var atrast teikumā, piemēram: “Viņš labprāt, viņa lēnām, viņi gāja kopā, viņu dēls līkločos, un viņu meita atmuguriski.”
Pretstatā tiem ir arī zeugma veidi, kas tiek veidoti, izmantojot vadošo lietvārdu ar darbības vārdiem, kas uz to attiecas. To sauc par diazeugmu, un lietvārds var atrasties jebkurā teikuma punktā, lai gan skaidrības labad tas bieži tiek atrasts sākumā. Šāda veida zeugma piemērs būtu šāds: “Vīrietis un sieviete gāja kopā, jautri smējās, dejoja un skrēja lietū, tad pusnaktī šķīrās.” Šajā piemērā lietvārda frāze “vīrietis un sieviete” ir noteicošais lietvārds, uz kuru attiecas katra nākamā darbības vārda frāze.
Pastāv īpaša zeugma forma, ko sauc par sillepsi, kurā tiek izmantots vadošais lietvārds vai darbības vārds, kas iegūst dažādas nozīmes starp divām vai vairākām frāzēm. Piemēram, silepse var tikt veidota tādā izteikumā kā “Viņš pazaudēja atslēgas, maku un prātu”. Šajā piemērā noteicošais darbības vārds “pazaudēts” attiecas uz faktu, ka subjekts “Viņš” ir nevietā novietojis atslēgas un maku, bet pēdējai frāzei nozīme mainās uz sarunvalodu. Sillepsi bieži izmanto ironiskam vai komiskam efektam, jo nozīmes izmaiņas bieži ir negaidītas.